Ne velti esmu aizgājis prom no tā visa. Galvenokārt tāpēc, ka tīri no mākslinieciskajām pozīcijām es biju par to, ka tur nepieciešamas pārmaiņas. Savā laikā daudz kas labs tika izdarīts - konkurss ļāva atklāt virkni talantīgu, vēlāk pazīstamu dziedātāju. Un, kaut gan mūsējie tur vairākkārt uzvarējuši, kas bija skaisti un patīkami, visu sabojāja tas, ka sākās politiskas spēles. Arī pār manu galvu sāka birt pārmetumi - priekš kam mums tas krievu pasākums vajadzīgs un tā tālāk. Es saprotu, ja visa tā lieta nepatīk, Jūrmalas vadība mierīgi varēja pateikt: paldies! Un būtu miers. Skaidra lieta, ka tad ir jautājums, no kurienes Jūrmalai būtu nauda, no kurienes vēl Latvijā brauktu tik daudz tūristu.
Pašvaldība, cik noprotams, ir ieinteresēta, lai šādi pasākumi būtu. Iebildumi ir tiem, kuri Jauno vilni necieš principā un televīzijā to vēro tikai tāpēc, lai atrastu pamatojumu savai kritikai.
Situācija tiek saasināta arī starptautisko notikumu dēļ. Kam nu visādā ziņā uz māksliniekiem nevajadzēja attiekties. Kāpēc mūs mēģina iesaistīt lielajos strīdos? Latvijā slikts ir Jaunais vilnis, Tallinā it kā esot nevēlams aktieris Stīvens Sīgals, jo arī kaut ko nepareizi izteicies. To norobežošanās sajūtu labi atceramies no padomju laikiem. Es pats zinu, ko nozīmē, kad skaitījās «vijezdnoj» un «ņevijezdnoj» (no krievu valodas - kam atļauts un kam nav atļauts izbraukt no valsts - red.), - mēs taču tam visam esam gājuši cauri. Kad neļāva uz ārzemēm braukt populāriem cilvēkiem, sākās bēgšana prom. Nezinu, vai tagad to norobežošanos vajadzēja speciāli saasināt. Saprotu, ka politiskā situācija ir sarežģīta, bet tie mākslinieki jau nav tas ļaunākais.
Nupat ārlietu ministrs aizliedzis iebraukt Latvijā trim Krievijas skatuves māksliniekiem. Ko sakāt par to?
Es nekomentēšu šo lietu. Tāpēc, ka esmu aizgājis no Jaunā viļņa, un lieciet man vienreiz mieru ar to! Savā laikā man par visu ko metās virsū, es to labi atceros. Tāpēc tagad nekomentēšu, vai tas pareizi vai nepareizi. Lai tas paliek uz to sirdsapziņas, kuri pieņem tādus lēmumus.
Vai vispārējais fons atstāj negatīvu iespaidu arī uz mākslinieku savstarpējām attiecībām?
Es domāju, ka ne. Skatos, drīzumā Rīgā būs Kirila Serebreņņikova vadītā Maskavas Gogoļa centra viesizrādes, pie mums regulāri uzstājas krievu operdziedātāji, nupat arī Rodions Ščedrins ar Maiju Pļisecku bija Rīgā. Nekādu problēmu nav, mums ir normālas attiecības. Diemžēl kaislības uzkurina.
Ja krievu skatuves mākslinieki ierodas Rīgā, daudzi latvieši to pat nepamana, bet, kad mūsējie sapošas viesizrādēs uz Krieviju, ažiotāža sākas pamatīga. Nupat pirms dažiem mēnešiem to piedzīvojām.
Nedomāju, ka tas sevišķi jāņem vērā. Galu galā mūsu teātris aizbrauca uz Maskavu, ir saplānoti koru koncerti Pēterburgā, Maskavā un citur, Krievu teātra viesizrādes pat Sibīrijas pilsētās. Normāls darbs. Mūsu lielākā problēma ir, lai pašu māksliniekiem atrastu tirgu. Nevajag spekulēt, ka ir visas iespējas Rietumos, runāsim atklāti, tur neviens mūs sevišķi negaida. Dabiski, Krievijas tirgus ir ekonomiski izdevīgs ne tikai ražotājiem, bet arī māksliniekiem.
Kā vērtējat pret Krieviju vērstās sankcijas?
Visu laiku ar tām draud, bet būtībā tās sankcijas ir tādas... Neviens nevar saprast, ko ar to panāk. Valstis savā starpā ir saistītas, tā pati Krievijas gāze un nafta spēlē milzīgu lomu pasaulē. Tad nu viens uz otru pabļaustās, bet radikāli lēmumi vēl nekādi nav pieņemti.
Sanāk, ka galvenā vēlme ir radīt ažiotāžu, sakult putas, nevis meklēt risinājumus pēc būtības?
Dabīgi, ka Ukrainas jautājums tiek izmantots visādos veidos. Gan no vienas, gan otras puses. Kurš ir viens no lielākajiem biznesiem pasaulē? Ieroču tirdzniecība. Tāpēc jau ir izdevīgi, lai tie kautiņi kaut kur nemitīgi būtu.
Bet es gribētu būt neitrāls. Pazīstu ļoti daudzus talantīgus mūziķus Ukrainā un arī Krievijā. Vienīgais, ko varu vēlēties, lai pēc iespējas ātrāk tur viss nomierinātos un valstīm sāktos normāla sadarbība, atrastu kaut kādu kopsaucēju. Viņi ir kaimiņi, tās tautas ir ļoti tuvas viena otrai.
Visādā ziņā situācija pasaulē ir nepatīkama. Mēs arī no tā nervozi esam kļuvuši. Vienu laiku bija daudz mierīgāk.
Vai kaislības, kas manāmas Latvijā, nav saistītas arī ar vēlēšanām?
Dabīgi, daudzi šovasar domā par vēlēšanu tuvošanos. Tikai par to, kas nav padarīts vai kas bijis nepareizi, neviens nerunā. Saka, esam izgājuši no krīzes, bet nekur tālu taču neesam tikuši - tāpat esam starp Eiropas nabadzīgākajām valstīm. Nožēlojami ir tas, ka mums paliek arvien mazāk iedzīvotāju - paskatieties, kā cilvēki joprojām strauji atstāj Latviju. Kāpēc par to nerunā, tikai par ne tik svarīgām lietām? Mēs pat nevaram veselības ministru atrast - neviens uz šo amatu vairs negrib iet! Valdībai nav nekādas autoritātes.
Varbūt pēc vēlēšanām kaut kas mainīsies?
Lielākā traģēdija, ka nav ko likt pretī esošajiem. Tie, kas tur gatavojas... Nu, es atvainojos...
Visi runā, ka jānāk jauniem. Tad nāciet, jaunie, rīkojieties! Bet es nevaru nosaukt tādas figūras. Man sanāca smiekli, kad Latvijas institūta rīkotajā aptaujā par mūsdienu izcilākajām personībām bijām tie paši, kas parasti, - Streičs, Peters, Māra Zālīte, akadēmiķis Stradiņš. Jaunos es tur kaut kā sevišķi nemanīju...
Paldies par cieņas izrādīšanu, bet tiešām ir jānāk jaunajiem. Arī politikā. Un spēcīgiem - kas var tajā Briselē kaut ko pateikt, nevis vienkārši braukāt, sēdēt, pļāpāt, un galvenais, kā es manu, tie paši, ko esam ievēlējuši, savā starpā arī nevar satikt. Tātad kas tur pārstāv Latviju? Lai gan es vispār skatos skeptiski, ne velti arī angļi buntojas - tas birokrātiskais aparāts, kas tur radīts, ir šausmīgs. Ko viņi tādu paveikuši? Zivis žāvēt aizlieguši?
Es arī nezinu, par ko rudenī vēlēt. Nu ir vienreiz tāds, kā latvieši saka, sviests. Neredzu nevienu autoritāti. Kas mums Zolitūdē notika? Kur tas pasaulē redzēts, ka tik ilgi pēta? Vēl par milzu naudu mēģināja un pētīja, kā tas var būt, ka jumts iebrūk. Vainīgie bija momentā jāatrod!
Varbūt pie mums amatpersonas vienkārši baidās pieņemt lēmumus?
Tur jau tā lieta!