Šāgada 2. februārī puisēns divarpus gadu vecumā nomira Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) intensīvās terapijas nodaļā. Viņa mātei ir neatbildēti jautājumi, viņa neizprot: kā piecu dienu laikā bērns var nomirt no laringīta un paragripas izraisītām komplikācijām?
Ieva aprīlī vērsās Veselības inspekcijā (VI), lai gūtu pārliecību, ka ārsti darījuši visu, kas viņu spēkos. «Mēs vēlamies, lai izvērtē, vai ārsti tiešām ir mūsu dēlu attiecīgi ārstējuši. Vai bija pareizi, ka slimnīcā uzreiz neuztaisīja plaušu rentgenu - tikai pēc trim dienām?» Dienai saka Ieva. Bērnam atklājies plaušu karsonis. VI ekspertīze šajā lietā jau sākta, slēdziens varētu būt 12. jūlijā. Tomēr var gadīties, ka šis gadījums ir komplicētāks, nekā izklausās.
Ieva stāsta - ģimenes locekļiem šonedēļ VI lūgusi nodot asins analīzes, lai pārbaudītu, vai mazulis nav pārmantojis kādu ģenētisku saslimšanu. Varbūt tas dos kādas atbildes, kā mazulis tik pēkšņi aizgāja, viņa spriež. Līdz šim mediķi ar paskaidrojumiem daudz neesot dalījušies ar vecākiem. Informācija par šo gadījumu pirmoreiz izskanēja portālā tvnet.lv.
Par zālēm piemirsusi
Ievērojot Pacientu tiesību likumu un Ārstniecības likumu, BKUS nevar sniegt pilnīgu un detalizētu informāciju par konkrēto gadījumu, bet slimnīca cieši sadarbojas ar VI, sniedzot visus nepieciešamos skaidrojumus, Dienai uzsver Romēna Namniece, BKUS sabiedrisko attiecību pārstāve.
Nelaime sākusies ar nelielām iesnām, puikam 28. janvāra vakarā bijusi 37,5 grādu temperatūra, atceras Ieva. Iepriekš puikam nekādu nopietnu veselības problēmu neesot bijis. «Nākošajā rītā pamodāmies 5.30, viņam bija bronhi ciet, bija grūti elpot. Temperatūra bija 39 grādi,» viņa stāsta. No rīta atsauktā ģimenes ārste nolēmusi zvanīt ātrajai palīdzībai. BKUS mediķi konstatējuši laringītu smagā formā. Tika veiktas asins analīzes, inhalācijas, puisēnu pielika pie sistēmas. Drīz bērnam sāka parādīties izsitumi. Tovakar ap pulksten 23 ienākusi medmāsa, solījusi pēc stundas nest zāles pret temperatūru. Ieva ar bērnu iemiguši, un, kad pamodusies ap pulksten 1, atklājusi, ka medmāsa nav bijusi, jo «puika bija viss sarkans».
Māsu postenī neviena nebija. Izmeklējusies medmāsu, Ieva pēc laiciņa atklāja, ka medmāsa bijusi dušā. Nākamajā dienā mazulim labāk nekļuva, viņam satūkusi seja un rociņas. Naktī uz svētdienu dežūrējošais dakteris par bērnu ļoti rūpējies - licis sistēmu un devis inhalācijas, atceras Ieva. Svētdien rīta pusē bērns pārvests uz intensīvās terapijas nodaļu. Pēc neilga laika viņš ieslīdzis bezsamaņā. «Mums reanimācijā pateica, ka stāvoklis ir kritisks, ka viss atkarīgs no tā, kādas būs analīzes,» atceras Ieva. Otrdien mediķi jau bērna tuviniekiem teikuši, ka bērna smadzenes ir mirušas. Todien 16.30 mazulis nomira.
Sodi nav bargi
«Rūpīgi tiek izvērtēts katrs gadījums, kad tiek zaudēta pacienta dzīvība. Pēc visu veikto izmeklējumu atbilžu saņemšanas katrs gadījums tiek analizēts, rūpīgi izmeklēts un iztirzāts klīniku sanāksmēs ar mērķi atpazīt iespējamās nepilnības diagnostikā un ārstēšanā, kā arī nolūkā iespējami mazināt to atkārtojuma iespēju,» stāsta R. Namniece. Viņa uzsver - visos ārstēšanas etapos - gan pirms bērna nonākšanas intensīvās terapijas nodaļā, gan pēc, ārsti esot rīkojušies atbilstoši pacienta veselības stāvoklim.
Administratīvie sodi mediķu kļūdu gadījumos nav pārāk bargi. Pērn VI atklāja medicīniskās aprūpes pārkāpumus Gulbenes slimnīcā - mediķi nebija nekavējoties nozīmējuši nepieciešamās analīzes un atbilstošu terapiju 12 gadus vecam zēnam. Viņš nomira. Diviem mediķiem VI piemēroja naudas sodu - 100 latu, kurš ir maksimālais naudas sods. VI pārstāve Ieva Raboviča gan norāda - ir arī iespēja lietas materiālus nosūtīt Latvijas Ārstu biedrībai ārsta sertifikāta izvērtēšanai.