Vašingtona mierina eiropiešus, sakot, ka viņi joprojām ir Savienoto Valstu galvenie sabiedrotie un nozīmīgs atbalsts globālās drošības veicināšanā. Tajā pašā laikā Eiropas valstīm tiek dots signāls veidot ciešāku savstarpējo militāro sadarbību un pašām uzņemties lielāku atbildību par savu drošību.
Visvairāk skars Vāciju
Pagājušajā nedēļā ASV Aizsardzības departaments publiskoja plānu, kas paredz amerikāņu militārā kontingenta samazināšanu Eiropā. Dokumentā teikts, ka jau līdz šā gada rudenim darbību izbeigs 170. Kājnieku brigāde, kas izvietota Baumholderas pilsētā Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē Vācijas rietumos, bet 2014. gadā darbību pārtrauks 172. Kājnieku brigāde, kura ir dislocēta Grāfenvēras pilsētiņā Bavārijā. Katrā brigādē dienē ap 3800 karavīriem.
Vēl gandrīz 1300 amerikāņu militārpersonu atstās Vāciju pēc tam, kad tiks slēgts V Korpusa galvenais štābs Vīsbādenē (2012. gadā) un 81. Iznīcinātāju eskadriļa Spangdālemā (2013. gadā).
Savukārt 1600 amerikāņu karavīru, kuri dien 173. Gaisa spēku brigādes kaujas vienībā, kas dislocējas militārajās bāzēs Bambergā un Šveinfurtē, pārcelsies uz Vičencu Itālijā.
Pentagona plānos paredzēts, ka līdz 2017. gadam Eiropu atstās arī 2500 atbalsta funkciju karavīru, tomēr pagaidām nav zināms, kuras valstis viņi pametīs. Līdz ar karaspēka samazināšanas plāna īstenošanu kopējais Eiropā izvietoto amerikāņu karavīru skaits no pašreizējā 81 tūkstoša samazināsies līdz 70 tūkstošiem, raksta Reuters.
Visvairāk ASV militārās klātbūtnes Eiropā samazināšana skars Vāciju, kur pašlaik atrodas 52 tūkstoši amerikāņu militārpersonu, bet tuvākajos gados to skaits samazināsies līdz nedaudz vairāk kā 40 tūkstošiem.
Ir aprēķināts, ka pēc amerikāņu militāro objektu slēgšanas Vācijas dienvidu pilsēta Manheima gadā zaudētu aptuveni sešus miljonus eiro (4,2 miljoni latu), bet netālu esošā Heidelberga, kur atrodas Eiropā vecākais amerikāņu militārais garnizons, ciestu 7,5 miljonus eiro (5,25 miljoni latu) lielus zaudējumus, vēsta raidorganizācija Deutsche Welle.
Līdzsvaros ieguldījumus
20 gadus pēc aukstā kara beigām ASV militārā klātbūtne Eiropā ir ievērojami mazinājusies, jo savulaik Rietumeiropā vienlaikus atradās pat 270 tūkstoši amerikāņu karavīru. Tomēr Vašingtona aicina eiropiešus neuztraukties. «Eiropa joprojām ir mūsu izvēles partneris, sekojot līdzi globālajiem drošības izaicinājumiem,» teikts ASV Aizsardzības departamenta paziņojumā. «ASV saglabās spēcīgu un redzamu militāro klātbūtni Eiropā.»
Vašingtona ir apliecinājusi, ka arī turpmāk ar saviem Eiropas partneriem veiks kopīgus militāros manevrus, bet tuvākajos gados paredzēts realizēt Eiropas pretraķešu aizsardzības vairoga izveidošanu, neskatoties uz lielo Krievijas pretestību.
Tajā pašā laikā amerikāņi saka, ka «vairums Eiropas valstu tagad ir drošības veidotājas, nevis drošības patērētājas, tādēļ ir nepieciešams līdzsvarot ASV militāros ieguldījumus Eiropā». Tas nozīmē, ka ASV, kuru militārais budžets veido 75% no NATO izdevumiem, vēlas lielāku pašu eiropiešu ieguldījumu savā drošībā.
Vācija, Francija un Polija ir piedāvājušas padziļināt militāro integrāciju Eiropas Savienības ietvaros, tomēr pret šādu ideju iebilst Lielbritānija, kas ir ASV uzticīgākais militārais sabiedrotais Eiropā.