Lai gan likums pieļauj zināmu gaidāmā soda amplitūdu, neviena no paredzamajām iespējām nav rožaina.
Munkevica un Pīranta gadījums, kad bez kādas sevišķas maskēšanās un shēmošanas ar skaidru naudu tika mēģināts pirkt citas amatpersonas balsi kritiskā balsojumā, bet, lūk, vīri tomēr piedega, no vienas puses, pelna pastiprinātu sašutumu, jo ir klaji cinisks, bet, no otras, - vieš arī zināmu cerību. Jo nesanāca jau, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sadarbība ar Ģenerālprokuratūru bija iepriecinoši operatīva. Atliek cerēt, ka arī taisnā tiesa visu šo vērojošajai tautai neliks ne sevišķi ilgi gaidīt, nedz arī vilties. Un runa nav par populismu, ka «tauta prasa asinis», bet gan par daudz nopietnāku situāciju, uz ko citu starpā norādījis arī Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas konsultants Jānis Platais: ka valsts nozagšanas patiesais apmērs līdz ar oligarhu destruktīvo ietekmi uz Latvijas politisko, ekonomisko un attiecīgi arī sociālo dzīvi krietni pārsniedz «vidējā latvieša» nojausmu par visa šā mērogu, nopietnību un nodarīto kaitējumu. Tāpēc uz izmeklēšanas iestādēm un tiesu varu pavērstais tautas skatiens nozīmē: atdodiet valsti! Mēs aizvien ticam tiesiskumam. Nemieros nedaudz ieburzītas likumsargu mašīnas vai pa kādai izsistai veikala vitrīnai Latvijā ir retums un absolūts izņēmums. Gribas domāt, ka latviešu izslavētais inertums lielā mērā ir izrunāts un patiesībā mēs ar sirds stūrīti vēl ticam, ka taisna tiesa ir iespējama, ka ņemt «lietas» jeb hrestomātiskās dakšas un bozes savās rokās un šo to nolīdzināt ar zemi, lai pēc tam celtu no nulles, nav vajadzības, bet vienkārši tāpat paārdīties - kaut kā nav iegājies. Tāpēc, godātās represīvās iestādes un Temīdas jaunkundze (kuru daža spalvaina roka gan gribētu ievest šaurā laulības ostā), šai ārkārtīgi nepatīkamajā un katru godīgu darbu, jūsējo ieskaitot, nomācošajā valsts nozagšanas situācijā uz jums ir pastiprinātas, lai neteiktu - pēdējās cerības.
Noziedzība un valsts žņaugšana ir sazēlusi no brutālas naudas čupiņas iegrūšanas klerkam vai vēlētai amatpersonai līdz smalkām shēmām, pie kurām strādājuši juristi ar starptautisku praksi. Iepriekšējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis jau ir norādījis, ka tāda - pasaules - līmeņa krāpšana to glumās specifikas dēļ mūsu ne sevišķi labi apmaksātajiem policistiem un nereti nepietiekami izglītotajiem likumsargiem ne vienmēr ir pa kaulam. Ja tiesu lēnības dēļ nieka lieta par Lielupes zivju nobendēšanu pie cukurfabrikas velkas piecus gadus, cik gan laika un pūļu prasīs digitālgeitas «sāga» ar 20 apsūdzētajiem un 120 nopratināmiem lieciniekiem, kam pirms tiesas sēdes te «zilā lapa», te atkal kāda cita liga gadījusies? Tāpēc demagoģiski un neleģitīmi ir augstus amatus ieņemošu vai ieņēmušu apsūdzēto dievošanās, ka, ja jau tiešām pret viņiem būtu kas sūdzams, tad būtu jau notiesājuši. Šie un citi nelieši valstij ir aizlauzuši rokas aiz muguras un tagad mēdās, kāpēc gan neviens neko nedara. Dara jau, dara, tikai ar lielu apgrūtinājumu.
Tāpēc jo iepriecinošāka ir katra atklāta vai tikai šķetināt sākta afēra, katra procesā izskatāma amatpersonas apsūdzība. Ne tāpēc, ka «tā viņiem arī vajag», bet tāpēc, ka brīvībai paredzētās Latvijas rokas, kas ar tautas gribu vispirms tika brīvas darītas, tad - ar apņēmību un ne bez asinīm 1991. gada barikādēs brīvas nosargātas, pēc apmulsuma, pārpratumu un arī bezatbildības laika, kas tās piņķerējis no jauna, nu ar katru atklātu korupcijas gadījumu kratās vaļā no bīstamajiem pinekļiem. Bez brīvām, korupcijas nesavaņģotām rokām Latvijai nebūs rīcības brīvības - nebūs jēgpilnu, realizējamu nacionālo programmu un plānu. Arī pašreizējie ir vai nu kleini uz abām kājām, vai vienkārši pārklājas putekļiem lielā mērā tieši koruptīvi sapītās, rīkoties mazspējīgās valsts dēļ. Šeit Temīdas simboliskajam zobenam praktisks un neatliekams darbs.
Bet ne tikai. Mēs nebūsim brīvi, ja prasīsim maizi un izrādes tikai no citiem. Savu paģērēt un labu izrādi dažam par baiļu sviedriem, bet valstij - par uzelpošanu sarīkot varam arī gaidāmajās vēlēšanās. Izplatītās un postošās apātijas izgaiņāšanā gan nepieciešams un labi der katrs solītis uz priekšu kā Jūrmalas, tā Rīgas un Latvenergo amatpersonu lietās, kā arī uzmundrinājums tautas vēlmei celties un darīt varētu nākt no VID jaunumiem par iespējamo naudas atmazgāšanu Latvenergo un Latvijas gāzē.