Šodien, kad Getliņos ar pilnu jaudu sāk strādāt vakar atklātā jaunā atkritumu šķirošanas rūpnīca, var novērtēt to, kas pēdējo gadu laikā ir izdarīts. Getliņu rūpnīcas projekts īstenojās lēni un smagi, tas bija saistīts arī ar skandāliem, taču ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu beidzot šķirošanu iespējams uzsākt. Plānots, ka otrreizējai izmantošanai varēs nodot ap 90% atkritumu.
Jāšķiro arī pašiem
Tas, ka šķirošana notiek rūpnīcā, nenozīmē, ka atmirs dalītā atkritumu savākšana tur, kur tas šobrīd notiek, Dienai norāda Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš. Divas dažādas lietas ir tie produkti, kas ir sašķiroti ar rokām jau iepriekš, un tie, kas atšķiroti no kopējās atkritumu masas. «Šī rūpnīca beidzot iezīmē to, pie kā cilvēce nonāks pēc daudziem gadiem, kad nebūs lielas jēgas turēt mājās piecus dažādus maisiņus vai spainīšus. Tehnoloģiju attīstība iet uz to, ka visu metīs vienā spainī un vēlāk konteinerā, bet tehnoloģijas vēl attīstās,» norāda A. Kļaviņš. Ja vēl pirms dažiem gadiem atkritumi bija apgrūtinājums, tad tagad tas ir resurss, un ar to jārēķinās. Vaicāts, cik tālu pavirzījusies savulaik iecerētā, tomēr apturētā atkritumu saimniecības reforma galvaspilsētā, A. Kļaviņš atzina, ka dome ir ceļā uz lēmuma pieņemšanu - vai atstāt visu privātās rokās, vai iet uz privātās un publiskās partnerības modeli. Pašam pārvaldes priekšniekam patiktu, ja visa atkritumu apsaimniekošana būtu pašvaldības pārziņā, taču tam neesot ne līdzekļu, ne politiskās vēlmes.
Nešķirotie sadzīves atkritumi, kas nonāk jaunajā rūpnīcā, un dalīti vāktie sadzīves atkritumi ir divas fundamentāli atšķirīgas lietas, uzsver arī SIA Vides pakalpojumu grupa vadītājs Guntars Levics. Rūpnīcas darbība neatceļ atkritumu šķirošanu, jo dalīti vāktie materiāli ir tīrāki un ir jāiegulda mazāks darbs līdz pārstrādātā materiāla izgatavošanai. «Pareizāk ir turpināt atkritumus šķirot arī iedzīvotājiem. Tās ir viena otrai paralēli pastāvošas realitātes,» skaidro G. Levics.
Jūrmalas domes deputāts Juris Visockis (Vienotība), kurš ilgus gadus vadīja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Jūrmalas ATU, gan Dienai atzina, ka rūpnīca ir vajadzīga, taču jau nokavēta, kamēr vismaz piecus gadus ilga savstarpējie cīniņi un konkursu pārsūdzēšana.
Lielākoties automātiski
Rūpnīca atšķiros bioloģiski noārdāmos atkritumus un otrreizēji izmantojamās izejvielas - papīru un kartonu, kā arī visa veida plastmasas un metāla izstrādājumus. Šķirošana notiks automatizēti, izmantojot minimālu cilvēku iesaisti - tiks nodrošinātas 15 jaunas darba vietas, vienā maiņā strādās četri darbinieki. Tāpat kā visiem atklāšanas pasākuma dalībniekiem, arī Dienai vakar bija iespējams pārliecināties, ka atkritumus šķiro iekārta ar daudzām slīdošajām lentēm. «Pirmais produkts, ko iegūstam nevis mēs, bet Getliņi, ir biogāze no biomasas, ko mēs viņiem atdodam. Biogāzes būs vairāk nekā līdz šim, un tā būs kvalitatīvāka. Nākamais resurss, ko iegūstam, ir gan krāsainie, gan melnie metāli, kas ir no viena līdz diviem procentiem. Trešā būtiskā frakcija ir reģenerējamie materiāli - plastmasa un papīrs,» klāsta G. Levics. Sašķirotajiem atkritumiem ir plaši noieta tirgi, sākot no Baltijas valstīm un beidzot ar tādām valstīm kā Ķīna un Indija, kas bieži vien nosaka toni otrreizējo atkritumu resursu tirgū. Uzņēmumam jau ir divi šķirošanas centri, kam ir kontakti ar citiem uzņēmumiem, taču šajā biznesā nav ilgtermiņa līgumu uz daudziem gadiem par stabiliem apjomiem.
Līdz gada beigām plānots strādāt ar pilnu jaudu - sašķirot 25 000 tonnu atkritumu mēnesī. Līdz ar rūpnīcas nodošanu var uzskatīt, ka Latvija spēs izpildīt ES direktīvu prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā, ko tā apņēmusies īstenot līdz 2020. gadam.