Tas ir viens no likumprojektiem, kas iesniegts pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas. Šajā paketē ir arī grozījumi Eiropas Parlamenta, kā arī Saeimas vēlēšanu likumā, kas nosaka, ka partijās, kuras startē vēlēšanās, jābūt ne mazāk kā 500 biedriem un tām jābūt dibinātām vismaz gadu pirms vēlēšanām. Atbalstot grozījumus konceptuāli, deputāti noteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 15. maijam.
Emocionāli nokaitēto gaisotni radīja pirms tam izskatītie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuros Aija Barča un Andris Bērziņš (abi ZZS) rosināja palielināt neapliekamo minimumu pensijām no 2820 uz 3320 eiro gadā. Pēc kaismīgām debatēm abi priekšlikumu atsauca. K. Šadurskis piekrīt, ka neapliekamais minimums ir jāpalielina, bet tas jāsaskaņo ar budžeta iespējām. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis koalīcijas vārdā aicināja partiju finansēšanas likuma grozījumus izslēgt no darbakārtības, jo vispirms jāatrisina lielo sabiedrisko grupu - pensionāru un skolotāju - problēmas. Izmaiņas paredzēja dubultot valsts finansējumu partijām no 0,71 uz 1,42 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi.
K. Šadurskis domā, ka kādreiz šis jautājums atkal būs jāaktualizē, jo tas ir veids, kā mazināt naudas ietekmi uz politisko procesu. Uz vaicāto, vai politiķis tam tic, viņš atzina, ka ir jābūt kompleksam vairāku pasākumu kopumam, bet ideāli būtu, ja partijas varētu iztikt tikai no valsts un savu biedru finansējuma. Viņaprāt, apsverami būtu Eināra Cilinska (NA) sēdē minētie priekšlikumi, piemēram, par finansējuma palielināšanu medijiem vēlētāju izglītošanai un priekšvēlēšanu debašu rīkošanai, vienlaikus nosakot stingrākus kampaņas ierobežojumus, lai mazinātu nepieciešamību pēc ziedotāju atbalsta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdis Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) nedomā, ka tuvākajos gados partiju finansēšanas likums tiks aktualizēts. Saskaņa iebilda arī pret grozījumiem vēlēšanu likumos, jo esot vairākas neskaidrības, piemēram, kas pārbaudīs, vai partijā patiešām ir 500 biedru.