Tiešām ir suņi, kas no sava saimnieka negrib šķirties ne uz mirkli. Suns, kurš ļoti pieķēries savam saimniekam un uzskata to par Dievu, viens atstāts, streso. Zoopsihologi to dēvē par atšķirtības sindromu. Iespējams, pie tā vainīgs pats saimnieks, kurš sunim veltī pārmēru lielu uzmanību. Nereti atšķirtības sindroms novērojams suņiem, kas paņemti no patversmes, vai suņiem, kuri kopš dzimšanas ir nervozi. Ja sunim ir atšķirtības sindroms (viens palicis, viņš rej, gaudo, demolē māju, apkakājas un apčurājas), viņu nekādā gadījumā nedrīkst sodīt par posta darbiem.
Ar dzīvnieku jāstrādā. Jāpadomā, cik ilgu laiku suns spiests mājās pavadīt viens pats, vai viņam ir nodrošināta pietiekama fiziskā slodze un vai viņš izgājis paklausības apmācību. Dzīvniekam jāsaņem pietiekama fiziskā slodze, pirms viņš paliek viens. Jāgādā, lai suns var realizēt savas intereses un enerģiju brīvā dabā. Kur tad vēl visi mājas darbi - skolā ierādītais jāatkārto katru dienu. Ja tas tiks izdarīts, nebūs tā, ka, saimniekam promesot, dzīvnieks ārdās, cik spēki ļauj, bet, pārnākot cilvēkam mājās, pārgurušais suns aizmieg. Nevajag arī taisīt sirdi plosošas atvadīšanās un emocionālas tikšanās ceremonijas. Pārnākot mājās, vislabāk suni pirmās divdesmit minūtes vispār ignorēt - mierīgi novelciet drēbes, uzlieciet tēju un tad varat sunim teikt kādu vārdu, noglāstīt tam galvu. Tā liksiet dzīvniekam saprast, ka «es iešu un atgriezīšos katru dienu un tev nevajag par to uztraukties». Mēdz gadīties, ka nelīdz nekas, kaut arī tādi gadījumi ir ļoti reti. Ko darīt tādā situācijā? Tad, ejot prom no mājas, vajag mīluli ielikt telpā, kur viņš pie labākās gribas nevar izdarīt nekādu skādi, piemēram, gaitenī vai vannas istabā. Mazam sunītim var nopirkt lielu būri un ielikt tajā mīļu graužamo mantiņu, bet pie kuras citā laikā viņš netiek klāt. Var mīlulim atstāt graužamo rotaļlietu ar tukšu vidu. Mantiņā var iepildīt liesu sieru, gaļu vai citu kārumu. Kamēr šunelis gardumu izķeksēs, viņš būs nodarbināts visu dienu. Ieteikto nebūt nav tik vienkārši izpildīt, tas prasa laiku un pacietību. Ārzemēs atšķirtības sindroma sākuma stadijā, kamēr dzīvnieks iziet no destruktīvā cikla, viņam mēdz dot nomierinošus medikamentus. Šādos gadījumos nepieciešama veterinārārsta konsultācija.