Partnerība bez galapunkta
Ilgi lolotā Ukrainas un ES asociācijas un brīvās tirdzniecības līguma neparakstīšana meta ēnu arī pār citiem Lietuvas galvaspilsētā paralēli rīkotajiem pasākumiem. Biznesa forumā, kuram vajadzēja veidot uzņēmēju kontaktus un raudzīties uz nākotnes perspektīvām, ko nesīs jaunais līgums, vairāk tika runāts par zaudēto no tā neparakstīšanas. Savukārt otrajā pasākumā - pilsoniskās sabiedrības forumā - dalībniekiem savā starpā pašiem nācās slēgt improvizētu brīvās tirdzniecības līgumu. Ja par galveno samita mērķi nebūtu izvirzīta līguma noslēgšana, otrajā plānā nebūtu nobīdīts panāktais rezultāts - Gruzijas un Moldovas parafētie asociācijas līgumi, vīzu režīma vienkāršošanas līgums ar Azerbaidžānu un līgums ar Gruziju par sadarbību krīzes menedžmentā. Turklāt netiktu «nozagti» arī plaši apmeklētie forumi. «Austrumu partnerības progress ir neviennozīmīgs, bet Lietuvas prezidentūra izdarīja visu, ko varēja,» kaimiņvalsts ieguldīto darbu raksturoja kāds diplomāts.
«Viļņa nav sākums, un Rīga nebūs beigas,» vēl pirms oficiālā samita sākuma sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs. Proti, lai arī Ukraina atliek līguma parakstīšanu, tā turpina Eiropas integrācijas kursu, bet Eiropa, kaut arī pauž nožēlu par notikušo, patur savas durvis atvērtas. Poļu eksperts Voicehs Konončuks Viļņā uzsvēra, ka šis nebeidzamais process arī atšķir Austrumu partnerību no pievienošanās sarunām, kuru mērķis ir konkrēts - iestāšanās blokā. Notikušajam Viļņā gan būs arī ietekme uz Rīgā 2015. gadā gaidāmo Austrumu partnerības samitu. Līdz šim tika cerēts Rīgā izvērtēt Kijevas un Briseles slēgtā līguma pirmos rezultātus, taču tagad dienaskārtība ir mainījusies. Tomēr skaidrs, ka arī Rīgā kopumā tiks vērtēts Austrumu partnerības progress un, iespējams, daudz lielāks uzsvars tiks likts tieši uz paralēli organizētajiem pasākumiem, kuri mūsu galvaspilsētā varētu būt līdzīgi Viļņā redzētajiem. «Tā ir laba iespēja veicināt pilsoniskās sabiedrības sadarbību un biznesa kontaktus. Tas ir tas, ko es noteikti gribētu redzēt Rīgā,» sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija).
Maskavas spiediens
Viļņā neviens neslēpa, ka Ukraina atteicās parakstīt līgumu Krievijas spiediena dēļ. «Mūsu diskusijās Ukrainas ārlietu ministrs [Leonīds] Kožars apstiprināja, ka Ukraina padevusies spēcīgajam Krievijas ekonomiskajam spiedienam, kura mērķis bija atlikt ES līgumu,» sociālajos tīklos rakstīja Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts. Lietuvas ārlietu ministrs L. Linkevičs, kura valsts kā prezidējošā ES samita priekšvakarā arī saskārās ar spiedienu no lielās kaimiņvalsts puses, diskusijā ar ekspertiem uzsvēra, ka Krievijas vēlme ietekmēt situāciju nemazināsies arī nākotnē. Viņš sacīja, ka nepietiek ar valsts suverēnās izvēles respektēšanu, šo izvēli nepieciešams arī aizstāvēt. Viļņā tika uzsvērts, ka Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda ar ES amatpersonām, lai runātu par Austrumu partnerību un priekšrocībām, ko tā var dot arī Maskavai. Jamestown Foundation vecākais pētnieks Vladimirs Sokors gan atgādināja, ka Krievijai var stāstīt par tās interesēm atbalstīt Austrumu partnerību, taču nedrīkst aizmirst, ka tās ārpolitika balstīta nestabilās un līdz ar to viegli manipulējamās kaimiņvalstīs. Rīgā vismaz pagaidām nebaidās no Maskavas spiediena, ko varētu nest Austrumu partnerības rīkošana. Turklāt abas šīs lietas mēģina nodalīt. «Nedomāju, ka mums vajadzētu bažīties, ka būs kāds īpašs spiediens. Daļēji tomēr attiecības starp Lietuvu un Krieviju bija raisītas ne tik ļoti Austrumu partnerības samitu, bet arī citu iemeslu dēļ,» komentēja ārlietu ministrs E. Rinkēvičs.
2009. gadā izziņotās Austrumu partnerības mērķis ir veidot ciešāku sadarbību starp ES un sešām valstīm - Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Panāktais sadarbības progress tiks vērtēts 2015. gada pirmajā pusē Rīgā. Latvijas galvaspilsēta, visticamāk, nekļūs par Kijevas un Briseles asociācijas līguma ķīlnieci. E. Rinkēvičs samita noslēgumā sacīja, ka ir cerības, ka asociācijas līgums, varbūt piedzīvojot dažas izmaiņas, tiks noslēgts nākamgad.