Diena jau vēstīja, ka V. A. Krauklis paudis sašutumu par to, ka valdība ir nolēmusi atteikties no ieceres Latvijas Hipotēku un zemes banku pārveidot par attīstības banku un tā vietā, apvienojot Latvijas Garantiju un Lauku atbalsta fondu, veidot jaunu institūciju ar holdinga struktūru. Politiķa sašutums galvenokārt bija saistīts ar faktu, ka plānotais institūcijas finansējums būs neliels un ievērojami atpaliks, piemēram, no Hipotēku bankas kreditēšanas apjomiem, kuri pērn bijuši ap 41,2 miljoniem latu. «Šāda institūcija būs mazspējīga,» uzskata V. A. Krauklis.
«AFI potenciālais darbības apjoms ir iezīmēts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam, un tas ir 100 miljoni latu, no kuriem privātais līdzfinansējums ir 25 miljoni latu,» atbildot uz Dienas jautājumiem par topošo institūciju, atklāja FM komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Lelde Kaunese. FM pārstāve vienlaikus gan pievērsa uzmanību, ka «diskusijas par detalizētu AFI tālāko darbību un apjomiem šobrīd vēl turpinās», un arī paskaidroja - AFI darbības apjomi ir saistīti «ar identificētajām tirgus nepilnībām».
FM pārstāve vienlaikus arī skaidroja, ka topošās iestādes institucionālajam ietvaram nebūs izšķirošas lomas. «Attiecībā uz AFI institucionālo ietvaru tika secināts, ka gan tiešo, gan netiešo valsts atbalsta instrumentu ieviešana nav atkarīga no tā, vai ieviesējinstitūcija ir kredītiestāde vai arī darbojas bez kredītiestādes licences, jo arī bez šīs licences ir iespējams izsniegt aizdevumus tieši,» skaidroja L. Kaunese. Pēc viņas teiktā, tā kā jaunajai finanšu institūcijai nav atļauts konkurēt ar komercbankām finansējuma piesaistīšanā no plašākas sabiedrības, iztrūkst viens no pamatnosacījumiem, lai jauno finanšu institūciju varētu uzskatīt par banku. Turklāt kredītiestādes licence ļauj piesaistīt depozītus, kas nav plānots AFI kontekstā, norāda FM pārstāve.
«Šāds finansējums viennozīmīgi ir ļoti pieticīgs. Salīdzinot ar komercbanku izsniegto kredītu apjomu, kurš, cita starpā, šobrīd arī ir salīdzinoši neliels, šie aptuveni 16 miljoni latu gadā ir pavisam mazs apjoms,» topošās institūcijas plānoto finansējumu komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Pēc viņa domām, tik neliels attīstības finansēšanai atvēlētais līdzekļu apjoms nespēs būtiski ietekmēt reģionālo un uzņēmējdarbības attīstību. «Ar šādu apjomu varbūt var finansēt samērā nelielu skaitu mazu uzņēmēju, varbūt kādus klūdziņu pinējus,» skepsi neslēpa ekonomists.