Puķu veikala Lakstos īpašnieks Valters Ozoliņš par ziemai vispiemērotākajiem telpaugiem nosauc puansetiju, cipresi, Ziemassvētku kaktusu, naudas koku, ciklameni, acāliju, kā arī antūriju. Atliek tikai augu ielikt piemērotā, pēc krāsas pieskaņotā puķpodā, pielikt klāt kādu krāšņu, krāsainu stikla bumbuli vai zvaigzni, un telpa uzreiz iegūs svētku akcentu. Ziemassvētkos tradicionāli ierastās ir zaļā, sarkanā un baltā krāsa. Svinīgu noskaņu rada zelta un sudraba akcenti. Katru gadu rotājumos, svecēs, galdautos un dekoros ir arī kāda modes krāsa, šoziem tie ir violetie un tirkīza toņi.
Variācijas par egles tēmu
«Bez šaubām, modernā interjerā var iztikt arī bez eglītes, bet, tā kā man ir divi bērni, šis svētku aksesuārs ir obligāts ar visām no tā izrietošajām sekām - kopīgu egles rotāšanu, svecīšu dedzināšanu,» saka Valters Ozoliņš.
Taču, ja gribas kaut ko neparastāku, var izvēlēties mākslīgā materiāla eglītes. Tās ir arī zelta, rozā, zilā, melnā un … kāda krāsa vien ienāk prātā. Par «egli» var kalpot arī nozāģēts ābeles zars, kurā tiek iekārtas eglīšu mantiņas. Zaru atstāj nekrāsotu tā dabīgajā skaistumā pat ar visām sūnām. Taču žuburoto zaru var arī nokrāsot baltu vai sarkanu. Patlaban veikalos var smelties dažādas neparastas idejas egles versijai, piemēram, no dēļiem veidojot koka siluetu un uz tā sakarinot rotājumus. Neparastas egļu idejas un vīzijas par tām var redzēt arī, izstaigājot Egļu ceļu Rīgā, kur ir vairāk nekā 50 dažādu instalāciju par egļu tēmu.
Ar egli ir gluži tāpat kā ar Adventes vainagu - katrs var izpausties pēc sava noskaņojuma, gaumes un prasmes. Par to var pārliecināties arī interneta portālos. Par vienu no neparastākajiem Adventes vainagiem var nosaukt no lego klucīšiem saliktu konstrukciju - kvadrāts ar simboliskām sveču vietām. «Kāpēc ne? Ja tas piestāv telpai, situācijai un izsaka tā brīža noskaņojumu, tad Ziemassvētku rotājums var būt arī tāds,» saka V. Ozoliņš.
Kurš teica, ka Adventes vainagam jābūt tikai un vienīgi no skujām? Racionālajā laikā var iztikt tikai ar simboliem, bet vainags var būt vīts no bērzu zariem, klūgām, stieplēm. Var iztikt arī bez vainaga, bet galda centrā uz paplātes vai šķīvja nolikt četras vienādas krāsas, bet dažādas formas un izmēra sveces - cilindru, zvaigznes formas, apaļu, kantainu. Tās lieliski pilda noskaņas radīšanas un rituāla - iededz katru svētdienu pa svecei - funkciju.
Telpas rotājumam var izmantot tikai vienu lielu zeltītu zvaigzni. «Dekoru nevajadzētu nolikt kaut kur telpas maliņā, nevajadzētu iestumt istabas stūrī, bet vajadzētu piekarināt pašā telpas centrā pie lustras,» iedrošina Valters Ozoliņš un uzsver: «Jāņem vērā, ka labāk, lai telpā ir viens liels dekors, viens liels objekts nekā daudz sīkumu.»
Ziemassvētku simbols
Zaļā fona radīšanai dzīvoklī parasti izmanto tradeskancijas, dažādas palmas un monsteras. Ziemassvētkos telpas tiek rotātas ne tikai ar eglēm, bet arī ar telpaugiem - puansetijām (sauktām arī par Ziemassvētku zvaigznēm) un ziedošiem Ziemassvētku kaktusiem. Interjeru ziemā lieliski papildina arī Alpu vijolīšu podiņi un acālijas. Nepacietīgākie var steidzināt pavasara atnākšanu ar hiacintēm un narcisēm podiņos. Tūlīt pēc Jaungada sākas dažādu krāsu prīmulu laiks.
Puansetija ir ļoti dekoratīvs un kupls krūms ar spilgti sarkanām augšējām lapām, ziediņi tai ir necili punktiņi lapu rozetes vidū. Starp citu, Ziemassvētku zvaigznei nebūt nav jābūt tradicionāli sarkanai. Ir šķirnes ar dzeltenām, krēmkrāsas, laškrāsas, gaiši rozā augšlapām. Puansetijas var izaugt 30-45 cm augstumā, lapas spilgto krāsu saglabā divus līdz sešus mēnešus. Puansetija jānovieto labi apgaismotā vietā, šai puķei vismazākais caurvējš būs nāvējošs. Puansetijai tīk mitrs gaiss, tā bieži jārasina. Taču, ja Ziemassvētku zvaigznei birst lapas, tas nozīmē, ka augsne ir pārāk mitra, puķe ir pārlaistīta. Augs jālaista tikai tad, kad zemes virskārta ir gandrīz pilnīgi sausa. Puansetijai lapas var birt arī tad, ja telpā ir pārāk zema temperatūra vai tā ir par karstu, ja ir caurvējš. Lapu biršanu var izraisīt arī nepietiekams auga apgaismojums.
Bet jāiegaumē, ka puansetija satur piensulu. Tā gan nav ļoti indīga, bet saskarē ar jutīgu ādu vai gļotādu var izraisīt kairinājumu. Ja gadās nolauzt kādu lapu un piensula nonāk uz ādas, rokas uzreiz ir jānomazgā. Jāuzmanās, lai piensula neiekļūtu acīs. Īpaši jāraugās, lai puansetiju neaizskartu mazi bērni. Arī mājdzīvniekiem puansetija ir indīga.
Piestāv ziedoši telpaugi
Ziemā godā tiek celts arī Ziemassvētku kaktuss, kas tieši šajā laikā, ja vien pareizi tiek kopts, atkal uzzied. Ziedu veikalos kaktusi nopērkami jau ziedoši. Būtiskākais - pareiza to laistīšana. Ja kaktuss aug siltā telpā, tas jālaista vairāk, savukārt vēsā istabā pārlieka laistīšana var pat veicināt sakņu pūšanu. Vasarā Ziemassvētku kaktusu iznes dārzā, taču tas nedrīkst atrasties tiešos saules staros. Viena no auga raksturīgākajām īpatnībām - tam patīk dienas un nakts temperatūras svārstības, tāpēc laukā tas jutīsies labi.
Acālijām, kas zied ziemā, nepatīk siltas telpas. Tās vislabāk «laistīt», apliekot ar sniegu, ja tāds ir. Acāliju ik dienas var arī aprasināt, lai centrālapkures sausais gaiss nebūtu tik postošs. Reizi desmit dienās ziedošu acāliju ieteicams laistīt ar vieglu istabas puķu mēslojuma šķīdumu. Acāliju ar visu podiņu pavasarī varēs iznest dārzā un ierakt zemē daļēji noēnotā vietā.
Īstas ziemas krāšņums ir Alpu vijolītes jeb ciklamenes. Kamēr Alpu vijolītes zied, vēlams nodrošināt +12 - +15 grādu pēc Celsija temperatūru. Lai telpaugs rastu spēku ziedēšanai, tas mazliet jāpabaro ar mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem istabas augiem. Sausās, novītušās lapas un izziedējušie ziedi uzmanīgi jāizrauj. Pēc noziedēšanas istabas temperatūra var būt augstāka, augu sāk mēslot reizi nedēļā. Īpaši svarīga ir pareiza laistīšana - ūdeni lej uz apakšējā trauka, to, kas nav uzsūcies, izlej. Maija beigās augu var iznest dārzā.