«Laikapstākļi, kādi ir šoziem, Latvijai nav nekas unikāls. Oficiāli laika vērojumi Latvijas teritorijā ir faktiski par visiem pēdējiem simt gadiem. Nevar teikt, ka daudzi siltuma rekordi būtu pārspēti, bet, ja rekords nav pārspēts, tas nozīmē, ka mūsu valstī jau bijušas pat siltākas ziemas. To, ka šoziem ir silta ziema, ietekmē Atlantijas okeāns, jo, kad vējš pūš no okeāna, pie mums ir siltāks nekā parasti, bet to, kāpēc vējš pūš no okeāna, nosaka ļoti globāli procesi. Protams, tas, ka vērojama vispārēja sasilšana nav noliedzams, bet argumenti, ka tajā vainojami cilvēki, nav pārliecinoši, to it īpaši labi zina nevis meteorologi, bet ģeologi, kuri izpētījuši, ka pirms daudziem simtiem tūkstošu gadu bez cilvēku ietekmes gaisa temperatūra ir gan kardināli nokritusies, gan ievērojami paaugstinājusies,» norāda sinoptiķis un žurnālists Toms Bricis.
Viņš uzskata, ka runas par šo ziemu kā par neparasti siltu parādījušās, jo iedzīvotājiem atmiņa par laikapstākļiem ir ļoti īsa, bet pierakstus veic tikai ar meteoroloģiju saistīti cilvēki. «2006. gada decembrī arī laukos gotiņas pļavā ganījās un Rīgas skvēros bija zaļa zāle. Tajā ziemā gan vēlāk uznāca stiprs sals. Latvijā ir raksturīgi tas, ka divas ziemas ir bargas, trešā silta, pēc tam atkal divas ziemas ir bargas, trešā silta. Ir bijušas arī ziemas, kad siltam decembrim sekojis ļoti auksts marts ar temperatūru zemāku par mīnus 30 grādiem,» atceras Toms. Viņš uzskata, ka šoziem kļūs vēsāks un sagaidāms sals tad, kad pārstās dominēt dienvidrietumu vējš. Sinoptiķis gan uzsver, ka prognozēt laikapstākļus var mēnesi uz priekšu, bet par tālāku nākotni - tie jau ir tikai minējumi. «Mūsdienās precīza līdz 90 procentiem ir diennakts prognoze, mēneša prognoze - ir aptuvena. Cita lieta, kā cilvēki laika prognozi uztver un kā dzirdētās laika ziņas paši interpretē,» norāda Toms.
Arī laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs, kurš jau 36 gadus pēta dažādas dabas parādības un pieraksta savus secinājumus, uzskata, ka šī gada siltā ziema nav nekas neparasts. Bukšs novērojis, ka siltās un bargās ziemas mijas cikliski - XX gadsimta 60. gados un 80. gadu vidū bijuši auksto ziemu gadi, bet pa vidu - siltas ziemas. «2007. gada 16. janvārī bija tiks silts laiks, ka vardes migrēja. To, ka šī būs silta ziema, varēja pamanīt, vērojot putnus un dzīvniekus, piemēram, stirnas pielāgojušās rudajai zālei, nav pārgājušas uz ziemas izskatu,» stāsta V. Bukšs un piebilst, ja ziemas sākums silts, tad aukstums iestājas pēc Teņa dienas (17. janvāra). «Domāju, ka šoziem sals vēl gaidāms. Ap 22.-25. janvāri un arī februāra otrajā pusē varētu būt ļoti auksts. Pat martā Latvijas austrumos vēl varētu būt sals. Mēdz būt tā, ja Ziemassvētkos silts, tad Lieldienās ir sniegs. Varbūt šis būs vēss pavasaris, bet precīzi to pateikt tomēr nevar,» uzskata V. Bukšs.