«Ļaunākais ir aiz muguras,» tā Frankfurtes autoizstādes priekšvakarā apgalvoja Renault-Nissan alianses boss Karloss Gons. Tātad varam uzskatīt, ka krīze autoindustrijā pārvarēta un spēkratu ražotāji var droši spiest pedāli grīdā? Tomēr ne gluži.
Autoražotāji arvien skaudrāk apjauš, ka jau šajā gadsimtā riskē palikt bez pircējiem. Vēlme kļūt par personīgā automobiļa īpašnieku divdesmitgadnieku vidū pēdējā desmitgadē katastrofāli sarukusi ne tikai Eiropā, bet arī Japānā. Vēl trakāk - jauniešiem pat nerūp autovadītāja apliecības iegūšana. Iemesli ir acīmredzami - astronomiskas degvielas cenas, lielās auto uzturēšanas izmaksas (sevišķi nodokļi un nodevas) un sastrēgumi. Lai arī tas skan paradoksāli, automobiļa lielākais ienaidnieks nav vis Greenpeace, bet gan internets. Bagātīgais sociālo tīklu pārklājums ļauj satikties ar draugiem virtuāli un iepirkties, neizejot no mājas. Automobilis kā pārvietošanās brīvības simbols ir bankrotējis. Nākamos pircējus neinteresē pat elektromobiļi, jo attāluma pārvarēšanai un aizmukšanai no vecākiem pietiek ar planšetdatoru un klausīšanās austiņām. Nevarētu teikt, ka autoražotāji nereaģē, tomēr aizdomas, ka ne visi pienācīgi novērtē autobraucēju auditorijas novecošanu, neatkāpjas arī Frankfurtes izstādes laikā.
Sensacionāls vai nejēdzīgs
Zinātniski pierādīts, ka pat skudras stresa situācijā reaģē dažādi, kur nu vēl tik komplicēts «organisms» kā automobiļu ražotājs. Dažs šķiet ignorējam nepievilcīgos pētījumu rezultātus, tāpēc izdomā arvien dārgākas rotaļlietas ultrasituētiem ļaudīm, kuru skaits pasaulē pieaug. Diemžēl ekskluzivitātes alkas novedušas pie tā, ka jaunākie superauto nu jau tiek radīti tikai kolekcionēšanai nevis braukšanai. Frankfurtē šo kastu pārstāvēja Audi konceptauto Nanuk. Pirms lepni izstumt priekšplānā «neradījumu» ar Lamborghini durvīm, džipa riteņiem un mazas lokomotīves cienīgu dīzeli, būtu bijis labi padomāt, kam šis monstrs varētu patikt.
Un tā kā Audi nespēja atbildēt, ko īsti domājis ar Nanuk, tika steigšus paziņots, ka superdžipkupeja tā arī paliks tikai un vienīgi prototips. Neatliek nekas cits, kā secināt, ka Nanuk ir šī gada Frankfurtes izstādes sensacionālākais, taču vienlaikus arī nejēdzīgākais eksponāts. Vēl nejēdzīgāka, taču ne sensacionāla ir tikai trīsasu Brabus G klase par 600 000 eiro. Oriģinālais Mercedes Frankfurtē svinēja S klases pirmizrādi, taču pirmais barokālais limuzīns jau defilēja pa Rīgu vēl pirms mūsu izbraukšanas uz Frankfurti.
Modelis izšķir visu
Tas gan nebūt nenozīmē, ka it visas markas pūš hiperdārgus ziepju burbuļus un pēc tam priecājas, ar cik skaistu troksni tie plīst. Volvo konceptuālā Coupe patika daudziem, turklāt iezīmē jaunu ēru zviedru automašīnu izskatā. Pirmais sērijveida modelis, kurā varēs sazīmēt koncepta priekšgalu, būs 2014. gada Volvo XC90, to jau apstiprinājušas pirmās fotogrāfijas.
Volkswagen šogad vispār iztika bez glamūrīgiem projektiem, atstājot izrādīšanos citu ziņā. Pamatmarka startēja ar diviem nozīmīgiem ielas modeļiem - dinamisku, glītu un ērtu kompaktvenu Golf Sportsvan, kas aizstāj apalīti Golf Plus, un sērijveida elektromobili e-Golf. Aizkulisēs gan dzirdēju šņākšanu, ka elektrisks Golf nāk par vēlu un maksā tikpat, cik avangardiskais BMW i3.
Pie normālajiem un nozīmīgajiem modeļiem pieskaitāmi arī jaunie Hyundai i10, Nissan X-Trail, Mazda 3, Honda Civic Tourer, Škoda Rapid Spaceback un Peugeot 308. Pēdējam ir izšķiroša loma - vai nu Peugeot tiks uz zaļa zara un pārstās izšķiest Francijas valsts kases naudu, vai arī būs spiests meklēt privātu investoru. Bet tādi mūsdienās, visticamāk, atrodami tikai Ķīnā, Indijā vai... Krievijā.
Novēlot visu labu frančiem, vienlaikus jāatzīst, ka šīs nācijas autoražotāji ir sasparojušies. Citroen nolēmis ģenerēt atsevišķu kompaktklases modeļa C4 atzaru Cactus, kura pirmais sērijveida auglis būs pa pusei krosovers, pa pusei minivens. Turklāt konceptauto demonstrētā tehnoloģija paredz noklāt automašīnas visvairāk apdraudētās daļas ar maziem gaisa spilventiņiem, kas novērš bojājumus.