«Izskalotā kuģa vraks atrodas savā vietā [izskalots krastā], jo, kamēr profesionāļi nav devuši savu atzinumu, mēs nedrīkstam to aiztikt, lai nesabojātu. Tikai pēc atzinuma saņemšanas mēs varēsim lemt, ko ar to darīt tālāk, - vai nu tas paliks tepat Kolkā un mēs lemsim, kur to novietot kā eksponātu, vai arī, ja tas būs ļoti unikāls, to paņems muzejs savai ekspozīcijai,» sacīja J. Dambītis. Šodien vraku varētu izvilkt krastā un novietot pie Dženetas Marinskas kempinga. «Pašvaldībai diemžēl nav tādu resursu, lai kuģa vraku varētu pieskatīt,» viņš atzina.
Kā pastāstīja Jūrmalas pilsētas muzeja galvenais zemūdens vēstures speciālists, Zemūdens arheoloģijas centra vadītājs Voldemārs Rains, izdevies noskaidrot, ka izskalota ceturtā daļa no XIX gadsimta burinieka, viss pārējais atrodas zem ūdens. Svētdien trīs cilvēki strādājuši zem ūdens, lai precīzāk noskaidrotu, kurā laika posmā izgatavots burinieks, kura fragments izskalots krastā. Taču precīzai datēšanai esot nepieciešamas koka analīzes.
V. Rains pauda satraukumu, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas ir atbildīga par valsts kultūras pieminekļu aizsardzību, nav izrādījusi interesi un pārbaudījusi izskaloto burinieka vraku. «Cilvēku interese ir ļoti liela, diemžēl, ja tas netiks apsargāts, cilvēki to izvazās un no kultūrvēsturiskā mantojuma nekas pāri nepaliks. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā nav atbildīgā cilvēka par jūras kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību. Latvija nav pievienojusies 2001. gada UNESCO konvencijai par zemūdens kultūrvēsturisko mantojumu, tāpēc mēs katru gadu zaudējam piekrastes kultūrvēsturisko mantojumu,» uzsver V. Rains.