Ņemot vērā sabiedrības novecošanu daudzās Eiropas valstīs, ar migrantiem tiek saistītas jaunas ekonomiskās iespējas. Tomēr to, tieši kāda būs pieaugušās migrantu plūsmas ietekme uz ekonomiskajiem procesiem ES, pagaidām precīzi apgalvot nav iespējams, atliek vien izteikt prognozes, norāda ekonomikas analītiķi.
Saasinās konkurenci
«Eiropai ieceļotāji būs vajadzīgi. Latvijā līdz šim neapzinātais efekts varētu būt tāds, ka bēgļu ierašanās Rietumeiropā samazina pieprasījumu pēc viesstrādniekiem no Baltijas,» norāda DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un pieļauj, ka tas var mazināt Latvijas iedzīvotāju vēlmi strādāt rietumvalstīs, jo tur būs lielāka konkurence. Savukārt bēgļu ierašanās Latvijā, pēc eksperta domām, var mazināt darba tirgū pieprasījumu pēc to cilvēku, kuri no Latvijas devušies strādāt citur, atgriešanās mūsu valstī, tomēr nebūs izšķirošais reemigrācijas procesa faktors.
Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka norāda, ka Latvijā patlaban saistībā ar patvēruma meklētāju ierašanos vairāk tiek saskatīti dažādi riski un mazāk tiek ņemti vērā ieguvumi, un, ja analītiskuma trūkst politiskajā līmenī, analītiskumu nevar prasīt no sabiedrības. A. Sauka norāda, ka patlaban Latvijas uzņēmējdarbībai katrs strādājošais ir zelta vērtē un pēdējā laikā uzņēmējdarbības organizācijas runā par imigrācijas normatīvo dokumentu maiņu, lai varētu piesaistīt papildu darbaspēku.
Savukārt, ja runa ir par migrantiem, kas masveidā ierodas Eiropā, tad ir daudz nezināmo arī saistībā ar pašu migrantu mērķiem, teic A. Sauka un uzsver, ka «līdz ar to nevar izslēgt, ka taisnība ir tiem cilvēkiem, kuri pašreizējā situācijā saskata riskus». Patlaban grūti paredzēt, kā attīstīsies situācija, bilst ekonomists. «Ja pieņemam, ka patvēruma meklētāji Latvijā gatavojas palikt un integrēties, tad sliktuma nav nekāda, drīzāk ir ieguvumi,» spriež A. Sauka. Arī P. Strautiņš izsaka viedokli, ka nākamajos gados, iešūpojoties mūsu valsts ekonomikai, darba vietas atradīsies ne tikai Latvijas iedzīvotājiem un repatriantiem, bet arī patvēruma meklētājiem.
«Pat ja ir runa par 1000 patvēruma meklētājiem, tā ir tikai neliela daļa no Latvijā strādājošajiem. Darba vietu skaita pieaugums pēckrīzes gados bija desmitos tūkstošu. To gan var neizdoties atkārtot. Pēdējā gadā darba vietu skaits gandrīz nav mainījies. Taču darba vietu skaits atkal var augt nākotnē,» teic P. Strautiņš, piebilstot, ka lielākā problēma gan Latvijā, gan Eiropā ir nevis bēgļi, bet negatīva dienaskārtība cilvēku galvās, rūpējoties nevis par to, lai notiktu kaut kas labs, bet gan par to, lai nenotiktu kaut kas slikts. P. Strautiņš atgādina, ka Latvijas ekonomiku patlaban uz leju velk divi faktori - Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un joprojām sarūkošais kredītportfelis. Taču pēc gada šo faktoru ietekme varētu būt stipri sarukusi, uzskata eksperts. «Iešūpojoties kreditēšanai, sāks darboties pozitīvas atgriezeniskās saites - ienākumu efekti (pieaugot pieprasījumam pēc celtniecības un ar to saistītiem pakalpojumiem) un bagātības efekti (augot īpašumu cenām). Pēc trim gadiem neviens vairs neuztrauksies par Latvijas ekonomikas pieauguma tempu, taču izaugsmes kvalitāte varētu būt problēma,» spriež P. Strautiņš.
Vajag modernas ražotnes
Ekonomists Jānis Ošlejs uzskata, ka Latvija patvēruma meklētājus var uzņemt, humāna rakstura vadīta, taču ekonomiskā guvuma, pastāvot pašreizējam tautsaimniecības modelim, no tā nebūs. «Patvēruma meklētāju uzņemšana no ekonomiskā viedokļa ir izdevīga tādai valstij kā Vācija, kura ražo vairāk nekā patērē. Uzņēmumi baidās kāpināt algas, lai nezaudētu konkurētspēju, tādējādi bēgļu uzņemšana rada iespēju konkurētspēju saglabāt. Vienlaikus, lai arī iebraucēji, visticamāk, pelnīs mazāk nekā vietējie speciālisti, ar viņu palīdzību iespējams palielināt valsts iekšējo patēriņu,» ekonomiskās nianses skaidro J. Ošlejs.
Pēc J. Ošleja domām, ja gribam, lai arī Latvijā ieceļotāju uzņemšana radītu ekonomisko labumu, nepieciešams radīt tādu tautsaimniecības modeli, kāds ir Vācijā vai Zviedrijā, respektīvi, ar lielu eksportējošo nozaru īpatsvaru ekonomikā. Eksperts uzskata, ka Latvijas ekonomikai galvenokārt vajadzīgs nevis lēts darbaspēks, bet gan jaunās paaudzes ražojošie uzņēmumi. «Diemžēl Latvija aizvien patērē vairāk nekā rada, līdz ar to arī patvēruma meklētāju uzņemšana notiks uz parāda,» spriež J. Ošlejs.
Jāapgūst valoda
Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds par iebraucēju spēju iekļauties darbā tekstila un apģērbu ražošanas uzņēmumos ir skeptisks. «Visticamāk, iebraucēji būs neapmācīti un vismaz sākotnēji varēs darīt tikai vismazāk kvalificētos darbus. Arī par iespējamajām apmācībām ir jautājums, kādā valodā tās notiks,» migrantu integrācijas praktiskos sarežģījumus akcentē G. Strazds.
Viņš stāsta, ka nozares uzņēmumiem visvairāk trūkst šuvēju, taču, vai patvēruma meklētāji šo robu varēšot aizpildīt, pastāv šaubas, jo pat vietējo cilvēku apmācībai nepieciešami seši mēneši, bet pilnvērtīga iekļaušanās ražošanas procesā notiek pēc deviņiem mēnešiem. Migrantu gadījumā saistībā ar papildu nepieciešamību apgūt valodu pilnvērtīga iesaistīšanās darba tirgū, visticamāk, prasīs ilgāku laiku. G. Strazds piekrīt viedoklim, ka no patvēruma meklētāju iesaistes darba tirgū varētu iegūt turīgākās ES valstis, kurās darba samaksa ievērojami atšķiras no pabalstu apmēra, un tādējādi cilvēkam ir motivācija darba tirgū celt labklājības līmeni, bet darba devējiem ir finansiālās iespējas patvēruma meklētājus padarīt par kvalificētiem darbiniekiem, tā risinot vietējo strādājošo trūkuma problēmu.
Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs norāda, ka atalgojums tajos darbos, ko migranti varētu darīt vieglās rūpniecības uzņēmumos Latvijā, gan var nebūt motivējošs salīdzinājumā ar pabalstu. «Kāpēc cilvēkam celties no rīta sešos un doties uz darbu septiņos, ja to var nedarīt un finansiālais rezultāts daudz neatšķirsies?» retoriski norāda G. Strazds.