Turklāt, kā norāda latviešu politiķi, kuru dzimtā zeme nav Latvija, mūsdienu pasaulē Latvijas latvieti definēt ir gana sarežģīti, un SAB iespējamais vadītājs galvenokārt ir jāvērtē pēc viņa kompetencēm, nevis vietas, kur viņš dzimis. Tiesa, A. Bērziņš arī piebildis, ka šai personai jābūt politiski neitrālai.
Gandrīz desmit gadu SAB direktora amatā bijis Lielbritānijā dzimušais Jānis Kažociņš, agrākais britu ģenerālis, kura pilnvaras beigsies 2013. gada maijā, atkārtoti viņš uz amatu nepretendēšot. Šonedēļ sākusies diskusija, kādam vajadzētu būs SAB vadītājam.
ASV dzimušais Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība)uzskata, ka, visticamāk, tas bijis tikai neveikls izteikums un prezidents ar to varētu būt domājis, ka SAB vadītājam ir jābūt cilvēkam, kurš dzīvo un strādā Latvijā, un pārzina vietējo situāciju. Tomēr viņš piebilst - šodien vairs neredzot, kā var definēt Latvijas latvieti. «Ja pieņem, ka īsts Latvijas latvietis ir dzimis Latvijā, tad arī Sandra Kalniete taču tāda nav, jo viņa ir dzimusi Sibīrijā,» saka deputāts. «Nevajadzētu pretnostādīt ārzemju un vietējos latviešus, jo īpaši ņemot vērā situāciju, kad tik daudzi ir izceļojuši. Tāda frāze var aizbaidīt tos, kas vēlētos atgriezties. Turklāt vēl jau ir arī bērni, kas dzimst Anglijā vai Īrijā latviešu ģimenēs, vai arī pret viņiem būs šāda nostāja?» retoriski vaicā O. Ē. Kalniņš.
Arī eiroparlamentārieša Krišjāņa Kariņa (Vienotība) dzimtā vieta ir ārpus Latvijas, gluži tāpat kā eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, politiķiem Rasmai Kārkliņai, Vairai Paeglei, Imantam Lieģim un daudziem citiem, kuri strādā valsts labā. K. Kariņš gan prezidenta izteikumus komentēt atturas, bet norāda - izcelsme nav svarīga: «Svarīgi ir tas, vai SAB vadītājs ir kompetents un spējīgs, izprot politiskos procesus un netiek uzskatīts par politisku figūru.»
Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis prezidenta izteikumus komentē izvairīgi un atzīst, ka tie ir jāvērtē pēc būtības. «Pateikt, abstrahējoties no konkrētā konkursa, ka tiks vērtēti tikai attiecīgajā valstī dzimuši kandidāti, nav īsti atbilstoši likumdošanai, taču pagaidām diskriminācijas pazīmes meklēt būtu pāragri, turklāt būtu jāredz, kā šis konkrētais darba sludinājums tiks noformēts,» saka R. Lūsis. Viņš arī piebilst - tajā pašā laikā likumīgi būtu izvirzīt prasību, ka pretendentam pilnībā ir jāpārzina situācija valstī.