Taču redzējums par šajā laikā paveicamajiem darbiem G. Bērziņam ir diezgan skaidrs, un tas sakrīt ar uzdevumiem, kurus Saeimas sēdē minēja arī L. Straujuma. Viņa vēlas, lai tiktu turpināta tiesu sistēmas reforma, sakārtots šķīrējtiesu regulējums, kā arī veiktas izmaiņas maksātnespējas administratoru darbības likumā. G. Bērziņš sacīja, ka nepieciešams izveidot arī uzturlīdzekļu nemaksātāju reģistru.
Līdz šim G. Bērziņš bija ministrijas parlamentārais sekretārs, bet turpmāk šajā amatā viņš vēlas aicināt frakcijas vecāko konsultantu Jāni Iesalnieku, kurš ir jurists. Jaunais politiķis gan ne reizi vien sabiedrībā izraisījis rezonansi ar saviem ierakstiem sociālajā vietnē Twitter. Viņš kritiski izteicies arī par Vienotību, bet pirms 11. Saeimas vēlēšanām saviļņoja sabiedrību ar rakstīto par traģēdiju Norvēģijā, kur labējais ekstrēmists Anderss Bērings Breivīks sarīkoja masu slepkavību. J. Iesalnieks gan toreiz skaidroja, ka ir pārprasts un ieraksts ir nepareizi interpretēts, taču, lai nekaitētu partijas tēlam, Saeimas vēlēšanās nekandidēja. Tagad viņš atkal ir kandidātu sarakstā. G. Bērziņš uzskata, ka pa šo laiku kolēģis ir labojies un var ieņemt amatu ministrijā.
Par G. Bērziņa apstiprināšanu balsoja 55 koalīcijas deputāti, pret bija Saskaņas centrs un neatkarīgais deputāts Dāvis Stalts, kura balsojumu var skaidrot ar to, ka viņš no NA frakcijas izstājās, būdams nemierā ar maksātnespējas administratoru ietekmi tajā, un tagad kandidē vēlēšanās no bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītās Jaunās konservatīvās partijas saraksta.