«Es nepieņemšu Džinetas Innusas demisiju, jo pretējā gadījumā mēs pavisam zaudētu saikni ar šo valdi. Turklāt Rīgas domes pārstāvji tad varētu teikt, ka valsts pārstāvju dēļ tagad tiek paralizēts valdes darbs. Džinetai Innusai lūgšu strādāt vismaz tik ilgi, kamēr būs skaidrība par jaunu sistēmu un jaunu brīvostas pārvaldības modeli,» Dienai atklāj A. Matīss.
Jāatgādina, ka arī Finanšu ministrijas pārstāve brīvostas valdē Baiba Bāne grasījās iesniegt atlūgumu, taču finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) to nepieņēma. «Ja valdē nav ne Finanšu, ne Satiksmes ministrijas pārstāvju, tad kā gan lai mēs iegūstam informāciju. Viņas piedalās valdēs sēdēs un saņem valdes dokumentus. Lai arī mēs nevaram ietekmēt, mēs vismaz zinām, kas tur notiek,» norāda A. Matīss.
Krievu salas strīds
Diena.lv jau rakstīja, ka brīvostas valdes locekļi bija lūguši sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par L. Loginova atbrīvošanu. Pārvaldniekam tiek pārmesta nolaidība, jo viņš noteiktajos termiņos nav ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu. Šī iemesla dēļ jau otro reizi atbildīgajām iestādēm tiek radīts pamats apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu projektam.
«ES naudas apguvi kontrolēt esošajā brīvostas pārvaldes modelī ir neiespējami,» skaidro A. Matīss un piebilst, ka pirms tam tiks vērtēta katra locekļa atbildība, par ko un ar kādiem argumentiem balsojums pamatots. To apzinot, tikšot gatavotas vēstules tiesībsargājošajām institūcijām. «Kā var atbalstīt to, ka izpildvara nepilda pašu pieņemtos lēmumus?» jautā A. Matīss. Priekšlikumi, kā mainīt pārvaldības modeli, tiks sagatavoti divu nedēļu laikā. Iecerēto modeļa maiņu ministrs raksturo kā radikālu. «Ir jābūt profesionālai izpildvarai, kurā būtu trīs pārstāvji - viens no valsts, viens no pašvaldības un viens no nozares. Viņiem visiem būtu jābūt profesionāļiem un pilna laika darbiniekiem, kas diendienā strādātu ostā un varētu operatīvi pieņemt lēmumus,» skaidro ministrs.
Patlaban ostas valdi veido četri pašvaldības un četri valsts virzīti locekļi. Ar to nepietiek, lai valstij būtu kontrole par savas naudas izmantošanu. «Ja valsts dod naudu, tai ir jābūt spējīgai kontrolēt projekta īstenošanu, lai līdzekļi netiktu pazaudēti,» viņš uzsver.
Ko viņi muld
Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs pārvaldes modeļa maiņu Dienai atturējās komentēt. «Es īsti nesaprotu, kas tiek gatavots. Labi, trīs pilna laika valdes locekļi, bet kas tad būs vēl bez viņiem? Tur ir jāsaprot, vai ir padome vai nav, vai varbūt akcionārs, kā tas vispār izskatīsies,» viņš saka un piebilst, ka pašreizējā sistēma viņam liekas ļoti laba.
«Ko viņi muld?» vairākas reizes izsaucas L. Loginovs, atbildot uz argumentu, ka valsts šādā modelī nespēj kontrolēt savus līdzekļus. «Viņi sēž savās valdes sēdēs un visu kontrolē. Protams, viņi melo. Jebkurš pārstāvis ir dzīvs cilvēks. Viņš savā darbā izsaka savu viedokli un to ģenerē no savas profesionalitātes līmeņa,» klāsta L. Loginovs. Viņš uzskata, ka patlaban uz ministru izdara spiedienu Krievu salas projektā iesaistītie uzņēmēji.
Tomēr to, ka brīvosta netiek galā ar Krievu salas projektu, apstiprinājusi salas potenciālā nomnieka stividorkompānijas Riga Coal Terminal vēstule, kas nonākusi aģentūras LETA rīcībā. Tajā norādīts, ka Krievu salā Rīgas brīvosta nav izpildījusi līgumā noteiktās saistības un uzņēmumam ir uzprojektētas tikai divas piestātnes vismaz astoņu paredzēto vietā. Vēstulē minēta arī virkne citu pārmetumu.
Tas, vai L. Loginovu izdosies gāzt no amata, kurā viņš atrodas jau kopš 1998. gada, viņu pašu interesējot maz. «Mani tas maz uztrauc. Noņems, tad nestrādāšu. Nenoņems - strādāšu. Es nevaru pateikt, kāda izskatīsies brīvosta, ja manis nebūs. Es varu pateikt, kāda tā izskatīsies, kad es būšu. Būs kravu pieaugums, Rīgas osta savos apgrozījumos pietuvosies Krievijas ostām, un viss būs kārtībā. Tauta priecāsies un smaidīs,» augsto pašvērtējumu neslēpj L. Loginovs.