Rosbergs samazināja pārsvaru kopvērtējumā, tomēr ieguvums bija krietni mazāks, nekā vācietis cerēja pirms tam, kad komandas biedrs par vairāku jaudas agregātu komponentu maiņu saņēma 55 starta pozīciju sodu, tāpēc sāka no pēdējās rindas. Tā gan izrādījās visdrošākā vieta šī gada sacīkstēs Beļģijā, jo arī Fernando Alonso no pēdējās rindas spēja tikt līdz pat septītajai pozīcijai, kas viņa McLaren šogad ir lielisks panākums jebkurā no posmiem. Nevar aizmirst, ka Hamiltons ir ļoti efektīvs tieši no zemākām starta pozīcijām - iepriekš visos sešos posmos, kuros viņš startējis no 20. pozīcijas un zemāk, brits ir guvis punktus.
Sacīkstes notikumu un incidentu skaita ziņā nelika vilties. Ja nu vienīgi līdzjutēju «oranžajai armijai», kas nesagaidīja uz pjedestāla Maksu Verstapenu. Holandietis, kuram var atrast saknes arī Beļģijā, sestdien kļuva par jaunāko F-1 pilotu, kas izcīnījis vietu pirmajā starta rindā, bet svētdien nespēja saglabāt vietu punktos, kamēr viņa komandas biedrs Daniels Rikjardo pa austrāliešu modei baudīja pjedestāla šampanieti no sacīkšu kurpes. Makss Verstapens iesaistījās vairākās aizraujošās un agresīvās divcīņās. Visskaļāk savu sašutumu par Verstapena agresīvo «segšanos» Kemmel taisnes beigās, kur formulas sasniedz 340 km/h lielu ātrumu, pauda Kimi Reikenens, ar kuru līdzīga plūkšanās holandietim bija arī Ungārijā. Vērojot šo cīņu un Verstapena braukšanas manieri, atmiņā aust ažiotāža, kādu savulaik Formulā 1 debijā sacēla arī Airtons Senna un Mihaels Šūmahers, kuri ieviesa jaunu lietu kārtību, balansējot uz noteikumu sarkanās svītras un nereti to pārkāpjot.