Līgumi ar Krieviju
Jāpārorientē pārstāvniecības uz ekonomisko apkalpošanu, investīciju piesaisti. Budžeta konsolidācijas procesā Latvijai nāksies vēl samazināt militāros izdevumus un vismaz pagaidām atteikties no dalības NATO starptautiskajās militārajās operācijās. Jāratificē sagatavotie ekonomiskie līgumi ar Krieviju un jāsāk pildīt „sociālo līgumu". Kopā ar pārējo ES jāvirza uz priekšu sarunu process par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju, kā arī brīvu preču un kapitāla kustību starp ES un Krievijas-Baltkrievijas-Kazahstānas muitas savienību. Svarīga ir nodokļu likmju izlīdzināšana Baltijas reģionā.
Artis Pabriks, Vienotība
Dziļāka ES integrācija
Prioritāte ir ekonomiskā izaugsme un drošība. Pilnīga Baltijas un Ziemeļvalstu integrācija. Padziļināta sadarbība ar lielajiem, augošajiem tirgiem Āzijā un ES Austrumu partnerības valstīs. ES ārpolitikas ietvaros veidot un nostiprināt līdztiesīgas un abpusēji izdevīgas attiecības ar Krieviju. Jāpalielina Latvijas politiskā un ekonomiskā konkurētspēja un ietekme ES. Mēs atbalstām vēl dziļāku ES integrāciju. Jāturpina stiprināt ES un ASV transatlantiskā partnerība, kas ir svarīgs Latvijas drošības priekšnoteikums. Īstenojot ārpolitiku, nepieļausim Latvijas vēstures un vēsturiskās atmiņas pārskatīšanu.
Mārtiņš Roze, ZZS
Pārrobežu sadarbība
Baltijas valstīm jādefinē kopējās intereses: enerģētika, transports, lauksaimniecība. Tāpat ES kopumā, kur gan kā primārās jāliek nacionālās intereses. ES aktīvi sadarboties ar valstīm, kurām konkrētajos jautājumos līdzīgas vai neitrālas intereses. Līdz gada beigām jādefinē svarīgie jautājumi nākošajam Eiropas fondu plānošanas periodam, t.sk. transporta infrastruktūras attīstībai un lauksaimniecības atbalstam. Sadarbība ar ārpus ES kaimiņvalstīm jābalsta uz Austrumu partnerību, kā arī noslēdzamo partnerību ar Krievijas federāciju. Īpaša nozīme piešķirama pārrobežu sadarbības projektiem.
Māris Riekstiņš, PLL
Valsts konkurētspēja
Ārpolitikas moto: nacionālās intereses pirmajā vietā. Ārpolitikai jāstiprina pilsoņu valstiskā pašapziņa. Dalība ES doto iespēju izmantošanu varam nodrošināt, ja ārpolitikā gan prezidents, gan parlaments, gan valdība strādā koordinēti.
Diplomātijai jākalpo valsts konkurētspējai, investīciju piesaistei un eksporta tirgu iekarošanai. Jāapzinās, ka Baltijas valstis un citas ES valstis ir gan sabiedrotie, gan arī konkurenti. Krievijai un Baltkrievijai vajadzīga lietišķa pieeja, tomēr nedrīkstam aizmirst savu vēsturi, kā arī jāapzinās atšķirības atsevišķos starptautiskās politikas jautājumos.
Jānis Tomels, VL!-TB/LNNK
Rietumniecisks kurss
ES atbildībai un pienākumiem jābūt solidāri dalītiem starp Briseli un dalībvalstīm. ES kompetencē jābūt tiem jautājumiem, kuros tā var rīkoties efektīvāk nekā individuāla dalībvalsts. Vairāk ir jāizmanto dalības ES ekonomiskais efekts nevis par katru cenu jācenšas padziļināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju, kas ekonomiku izmanto politiskajiem mērķiem. Kopā ar Baltijas valstīm un Poliju jāaizstāv stingra ES politika attiecībā pret Krieviju. Esam pret ES bezvīzu režīmu ar Krieviju. Atbalstīsim bijušo padomju republiku rietumniecisko kursu, mazinot Krievijas ietekmi šajās valstīs.
Boriss Cilevičs, SC
Pragmatiska ārpolitika
Par pragmatisku ārpolitiku. Mērķis - labklājība, attīstības veicināšana. Aktīvi jāpiedalās lēmumu pieņemšanā ES pēc Latvijas cilvēku - ražotāju, zemnieku, kā arī pensionāru un maznodrošināto -interesēm. Konkrēti, jāveicina kopīga ES sociālo standartu harmonizācija. Attiecībās ar Krieviju un citām kaimiņvalstīm nedrīkst pieļaut, ka domstarpības par vēstures notikumiem traucē sadarbību citās jomās: ekonomikā, noziedzības apkarošanā, kultūrā utt. Aktīvi jāpiedalās attīstības politikā, kas saistīta ar cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu trešās pasaules valstīs.