Nelāgas perspektīvas sagaida katru apzinīgu kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotāju, kas nezina, kā pareizi rīkoties 4. decembra parlamenta vēlēšanās. Vienkārši tāpēc, ka nav par ko balsot - šāda situācija izveidota tā saucamās suverēnās demokrātijas apstākļos, kam kopš 2007. gada izdevies nepieļaut nevienas jaunas partijas reģistrāciju. Vienmēr ticis atrasts kāds iemesls, kas kļuvis par izšķirošo šķērsli. Tādēļ pavisam nožēlojami izskatās perspektīva, ko vēlētājam iesaka opozīcijas līderi, - ierasties vēlēšanu dienā un sabojāt biļetenu vai arī vispār palikt mājās. Jāņem vērā, ka vēlēšanu rezultāti tiek anulēti, ja vairāk nekā 40% biļetenu ir sabojāti. Šāda rīcība varētu sniegt gandarījumu, ja tā rīkotos pietiekami liels Krievijas pilsoņu skaits, taču par to nākas šaubīties. Jādomā, ka patiesos vēlēšanu rezultātus uzzinās tikai tie, kas skaitīs balsis. Tie arī atbilstoši saskaitīs, jo zina veco patiesību, ka uzvar nevis tas, kuram vairāk balsu, bet gan balsu skaitītājs.
Vēlēšanās Krievijā jau sen pazudusi intriga un sacensību gars, kas valdīja acīmredzami tolaik pa īstam nenovērtētā Borisa Jeļcina laikā. Tas bija laiks, kad prezidenta vēlēšanās intriga par uzvarētāju saglabājās līdz pat balsu skaitīšanai pēc otrās balsošanas kārtas. Tagad atlicis vien prognozēt, cik balsu iegūs Vienotā Krievija, kuras vadītāja postenī iecelts vēl pagaidām prezidenta postenī esošais Dmitrijs Medvedevs. Ja šo balsu būs krietni vien mazāk par plānoto, uzskata daži eksperti, Medvedeva galva varot ripot. Vladimirs Putins tad atkal iegūs iespēju kļūt par valsts galvas pienākumu izpildītāju, kā tas jau reiz bija. Tās ir daudz labākas starta pozīcijas martā paredzētajās prezidenta vēlēšanās nekā premjera amats, kura turētājam nākas atbildēt par valsts ekonomisko stāvokli.
Sacensību intrigas un kritisku viedokļu trūkums, visticamāk, nav ļāvis Putinam un Medvedevam adekvāti novērtēt savu un arī Vienotās Krievijas popularitāti. Premjers bija visai pārsteigts, ka sporta kompleksā Oļimpijskij skatītāji viņam veltījuši svilpienus, neapmierinātu murdoņu un pat saukuši - aizej, aizej!
Ir iestājies sabiedrības pagurums, un aizvien mazāk cilvēku tic pašreizējam varas tandēmam. Daudzi izvēlas emigrāciju, lai varētu meklēt iespējas savai pašrealizācijai. Parlamenta vēlēšanu rezultāti, tāpat kā Putina atgriešanās prezidenta krēslā uz diviem sešus gadus gariem termiņiem, nesola neko labu. Tas neparedz dzīves uzlabošanos smagos apstākļos dzīvojošai lielai daļai Krievijas iedzīvotāju, kuri nav sajutuši labumu no naftas un gāzes krājumiem. Arī vecajiem Krievijas «ienaidniekiem» - tādiem kā Latvija -, tas nesola labu. Putina režīmam bijis nepieciešams ārēja ienaidnieka tēls, jo ar to vislabāk maskējama neizdarība un nevēlēšanās sakārtot pašiem savas mājas.