Šis mērķis nav sasniedzams bez sabiedrībā aktuālu problēmu inovatīviem risinājumiem un komercializējamiem atklājumiem, ko nodrošina augstas kvalitātes universitātes un to pētnieciskās institūcijas, sadarbojoties universitātei un industrijai.
Ja atzīstam, ka universitātēm jāveido sava stratēģiskā specializācija, tad atbilde uz jautājumu, kādā virzienā universitātēm jāmeklē stratēģiskie sadarbības partneri, atrisinās pats no sevis. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), definējot savu stratēģisko specializāciju medicīnā un veselības aprūpē, paveras skaidra perspektīva par ilgtermiņa sadarbības partneriem klīniskajā ārstniecībā, farmācijā, stomatoloģijā un citās līdzīgās nozarēs. Tie ir šo industriju uzņēmumi un klīnikas, kurās topošajiem speciālistiem būtu jāapgūst praktiskās iemaņas un jāveido profesionālā karjera. Savukārt no universitātes tiek piedāvātas zināšanas un atklājumi, kas vairo industrijas pievienoto vērtību un attīstību.
Klīnikas un uzņēmumi, kuriem jāveic savas primārās funkcijas, kas nav iedomājamas bez augsta līmeņa cilvēkresursiem. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vajadzība ir efektīvi ārstēt un aprūpēt pacientus. Vienlaikus slimnīca vēlas, lai tās personāls būtu kompetents un motivēts strādāt pedagoģisko un zinātnisko darbu. Universitāte un slimnīca viena bez otras nevar attīstīties un nodrošināt pakalpojumu pievienotās vērtības augšanu.
Medicīnas mācību cikls, neskaitot doktorantūru, ir 9-12 gadu. Tātad attiecībām starp partneriem šajā nozarē jābūt minimums tādā pašā termiņā, kas paredz, ka tie netiek mainīti ik gadu. Jābūt iespējai veidot stratēģisko partnerību neatkarīgi no kāda brīža personībām un politiskās situācijas valstī, ja vien gribam runāt par partnerības tālāko attīstību starptautiskā mērogā.
Vēl svarīgs aspekts ir investīcijas, kurām jāieplūst abu partneru kapacitātes celšanai. Tie var būt gan valsts, gan privātie līdzekļi. Valstiskā mērogā rūpīgi jāplāno, kā apgūt ES fondu līdzekļus. Tomēr arī uzņēmējiem jābūt sociāli atbildīgiem, ieguldot darbinieku apmācībā un kvalifikācijas celšanā. Nepieciešamības gadījumā var tikt veidotas konsultatīvas padomes studiju programmu, pētniecības institūciju un industrijas ciešākai sadarbībai.
Līdzīgi piemēri atrodami arī citās jomās, runājot par universitāšu sasaisti ar darba tirgu un industriju, kurā pielietot universitātēs atklātās zināšanas, bet industrija ir gatava savu zināšanu un prasmju integrēšanai universitātē savas attīstības dēļ, kas radītu arī sinerģiju ar Eiropas kopējo ekonomiku. Tās pieprasījumu un ietekmi jūtam Latvijā jau šodien.
* RSU Padomnieku konventa priekšsēdētājs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs