ECB vairs nav citu ekonomikas stimulēšanas instrumentu kā tikai QE, bet, šai programmai darbojoties, eirozonas valstis nesteigsies ar ātrām un efektīvām reformām, pieļauj ekonomikas eksperti. Turklāt tiek paustas bažas, ka gadījumā, ja kāda no programmā iesaistītajām valstīm piedzīvos maksātnespēju (mājiens Grieķijas virzienā, par kuras dalību programmā nav pilnīgas skaidrības), zaudējumus nāksies segt Eiropas nodokļu maksātājiem. Lai mazinātu šos iebildumus, paziņots, ka QE veidota tā, ka ECB segs tikai piektdaļu izdevumu, kamēr pārējās izmaksas uzņemsies iesaistīto valstu centrālās bankas.
Par QE kritiķi kļuvis arī finansists Džordžs Soross, kurš paziņojis - programma veicina mantiskās nevienlīdzības kāpumu. To, ka bažas par nevienlīdzības pieaugumu nav gluži bez iemesla, liecina ASV piemērs. Savienotajās Valstīs kritiku QE par nevienlīdzības palielināšanu velta pat tās dalībnieki. Tā ASV baņķieris Endrū Huskars paziņoja, ka QE nav palīdzējusi nevienam vienkāršajam amerikānim, bet gan kļuvusi par «valsts vēsturē lielāko aizkulišu palīdzību Volstrītai». Investīciju baņķieris Stenlijs Drakenmillers TV kanālā CNBC nosauca ASV īstenoto QE par «fantastisku dāvanu katram bagātniekam» un lielāko līdz šim zināmo «bagātības pārdalīšanu par labu bagātniekiem uz vidusšķiras un nabadzīgo rēķina».