Rūpes par vidi un veselību
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis skaidro, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir lauksaimniecības metode, kas cenšas apgādāt patērētājus ar savā būtībā tīru un svaigu pārtiku, vienlaikus rūpējoties arī par vidi un tās saudzēšanu. Arī pats asociācijas vadītājs ir bioloģiskais lauksaimnieks, kurš savu ikdienu pavada starp asociācijas darbu Rīgā un savu saimniecību teju 200 kilometru attālajā Latgales reģionā. «Esmu pārliecināts, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir tradicionālā lauksaimniecība. Tā ir metode, ko izmantoja mūsu senči. Ja runājam jau par konkrētām atšķirībām starp bioloģisko un konvencionālo jeb ķīmisko lauksaimniecību, tad bioloģiskajā lauksaimniecībā ir aizliegts izmantot ķīmisko mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļus, kā arī nepieciešams pastiprināti rūpēties par dzīvnieku labturību, piemēram, gan govīm, gan vistām un pārējiem mājlopiem jānodrošina ganības, un nekādā veidā nedrīkst tos kropļot, piemēram, amputējot astes vai griežot ragus.» Runājot par bioloģiskās lauksaimniecības galvenajām priekšrocībām, G. Norkārklis norāda, ka, ēdot bioloģiski audzētus produktus, cilvēks neapēdīs kaitīgās atliekvielas no minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kas pastāv ķīmiski apstrādātos produktos. «Par piemēru var minēt kartupeļu lauku, kas konvencionālajā jeb ķīmiskajā lauksaimniecībā jūnija vidū ticis nomiglots jau vairākas reizes, - jāsaprot, ka ķimikālijas zināmā daudzumā nonāks gan augsnē, gan pašos kartupeļos. Līdz ar to, lietojot uzturā šādus produktus, tas ilgtermiņā var atstāt arī iespaidu uz cilvēka veselību.» Liene Brizga-Kalniņa, kurai ir daudzu gadu pieredze ekoproduktu tirdzniecībā, norāda, ka Latvijā netiek veiktas regulāras analīzes par to, kuros dārzeņos un augļos ir vairāk pesticīdu palieku, taču to katru gadu dara Amerikā vides organizācija Environmental Working Group. Tur tiek analizēti augļi un dārzeņi un izveidots tā saucamais netīrais ducis. Šogad tajā bija āboli, zemenes, vīnogas, selerijas, persiki, spināti, saldie pipari, nektarīni, gurķi, ķiršu jeb cherry tomāti, kartupeļi un zaļie zirnīši. «Šos datus, protams, tiešā veidā nevar attiecināt uz Eiropu un Latviju, taču tie norāda uz to, kuras kultūras intensīvajā lauksaimniecībā tiek vairāk miglotas un apstrādātas un kuras ir uzņēmīgākas pret pesticīdiem. No tiem es noteikti ieteiktu izvairīties. Latvijā pētījumi par šo tēmu ir veikti, bet ne sistemātiski un regulāri. Piemēram, ir analizētas auzas, un tajās atklāti pesticīdi. Tāpēc labā ziņa ir tā, ka Latvijā bioloģiskās auzu pārslas nu jau sāk ražot arī lielos apjomos. Taču jāatceras, ka piesārņojums skar ne tikai augļus un dārzeņus - arī graudaugus, no kuriem cep maizi,» skaidro L. Brizga-Kalniņa.
Sertifikāts un marķējums
Bioloģiskā lauksaimniecība visā Eiropā darbojas pēc vienotas regulas NR.834/2007, kurā ir atrunāti kritēriji, kas ir jāievēro sertificētai bioloģiskajai saimniecībai. Tās ir stingras prasības, un to ievērošanu kontrolē katras valsts attiecīgās iestādes. Latvijā tās ir sertifikācijas institūcijas - biedrība Vides kvalitāte un valsts SIA Sertifikācijas un testēšanas centrs - kā arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas veic virsuzraudzību. Saraksts ar visiem kontroles institūcijās reģistrētajiem bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumiem atrodams PVD mājaslapā, kurā atzīmētas arī tās saimniecības, kurām konstatēto pārkāpumu dēļ bioloģiskās lauksaimniecības marķējuma izmantošana šobrīd ir aizliegta. Vai pastāv garantija, ka bioloģiskā saimniecība tiešām ievēro visas regulas prasības? G. Norkārklis norāda - lai gan atsevišķi prasību neievērošanas gadījumi, protams, pastāv, kontroles sistēma savā būtībā ir efektīva. Saimniecībām ir gan obligātā ikgadējā fiziskā kontrole, gan ārpuskārtas pārbaudes. Jāņem vērā arī tas, ka būtisku pārkāpumu gadījumā saimniecībai jāatmaksā viss saņemtais atbalsts, kas var radīt ļoti lielus finansiālos zaudējumus. «Pasaulē patērētājsabiedrība saprot, ka, izvēloties bioloģiski audzētu pārtiku, viņi izvēlas arī veselību ilgtermiņā. Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 3500 saimniecību, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Vairāk kā puse no visām saimniecībām nodarbojas ar piena lopkopību. Tāpat tiek pārstāvēta arī graudkopība, kas pēdējos gados paliek arvien populārāka. Latvijā samērā maz saimniecību nodarbojas ar bioloģisko augļu un dārzeņu audzēšanu, kas, manuprāt, būtu jādara vairāk, jo pieprasījums no patērētāju puses pēc Latvijā bioloģiski audzētiem augļiem un dārzeņiem ir salīdzinoši liels,» teic G. Norkārklis. Protams, jāņem vērā, ka visi no ārzemēm ievestie augļi un dārzeņi, kas tiek saukti par ekoloģiskiem un bioloģiskiem, arī ir ar sertifikātu un marķējumu, un attiecīgi to audzēšanā tiek ievērotas bioloģiskās saimniekošanas prasības. Lielveikalos eko augļus un dārzeņus obligāti jāpārdod fasētus, brīvi sverami no lielajām kastēm tie var būt tikai tajos veikalos, kuri ir sertificēti kā eko veikali. Kā apgalvo L. Brizga-Kalniņa - Latvijas bioloģisko lauksaimnieku produkcijai nav problēmu ar noietu. Mazāko saimniecību saražoto - dārzeņus, gaļu, zivis - izpērk savējie klienti, kas brauc pie zemnieka, savukārt tie, kas ražo jau lielākus apjomus, ved produkciju ekoveikaliem, tirdziņiem vai Tiešās pirkšanas pulciņiem savā apkaimē, pārsvarā Rīgā. Atsevišķas saimniecības Latvijā audzē izejvielas vietējiem bioloģiski sertificētajiem pārstrādātājiem, piemēram, daudz augļu un dārzeņu vajag bio biezeņiem Rūdolfs. Tāpat daudz bioloģiskā piena savai eko produktu līnijai iepērk Tukuma piens, kas ražo eko jogurtus, biezpiena sieriņus, krējumu, biezpienu. Patērētājiem nereti rodas jautājums, kādēļ ekoprodukti ir salīdzinoši dārgāki. L. Brizga-Kalniņa norāda, ka tas skaidrojams ar to, ka to audzēšana ir lēnāka un prasa vairāk darba. «To, ko intensīvajā lauksaimniecībā panāk ar meistarīgu agroķīmisko kokteili, bioloģiskajā paveic ar rokām - nezāles izravē, nevis noindē, ar kaitēkļiem un slimībām tiek galā, mainot augu seku un gudri kombinējot, kuras kultūras var stādīt blakus kurām, kā arī ar citiem dabīgiem līdzekļiem. Un gala produkts - tīra un droša pārtika - ir tā vērts, lai maksātu nedaudz vairāk. Pēc tam mazāk būs jātērē ārstiem un medikamentiem,» teic L. Brizga-Kalniņa.