70% jauno uzņēmēju Latvijā sava biznesa sākšanai izmantojuši pašu sakrāto kapitālu. Ja ar pašu naudu nav pieticis, tad biznesa sācēji vērsušies pēc palīdzības pie ģimenes un draugiem. «Tikai daži, sākot jaunu biznesu, mēģina iegūt banku vai valsts finansējumu vai arī piesaistīt ES fondu līdzekļus,» izklāsta SEB bankas pārstāve Kristīne Martinsone un turpina, «līdzīga situācija ir arī citās Baltijas valstīs - 76 % Lietuvas un 75 % Igaunijas jauno uzņēmēju norādījuši, ka sākuši biznesu, izmantojot savus uzkrājumus.»
SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars uzskata, ka «starta kapitāls, kas nepieciešams biznesa sākšanai, parasti ir neliels, tāpēc uzņēmējdarbības sākšana lielākoties tiek finansēta no paša uzņēmēja līdzekļiem vai piesaistot radinieku un draugu palīdzību». Pēc A. Škapara domām, «apzinoties risku, jaunie uzņēmēji dažreiz nav gatavi uzņemties saistības», kādas rada kredīti. Viņš arī norāda, ka «tieši tāpēc sākumposmā tik svarīgs ir valsts vai pašvaldību atbalsts».
Jāpiebilst, ka Latvijā ir pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbības sākšanu nekā vidēji Eiropā, secināts Amway globālajā uzņēmējdarbības pētījumā. Tomēr šajā pētījumā arī atklāts - lai gan uzņēmējdarbības potenciāls Latvijā ir augsts, bailes un nepilnības likumdošanā neļauj to pilnvērtīgi izmantot, informē Amway pārstāve Madara Zvejniece.
Pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem svarīgākais ieguvums, sākot savu biznesu, šķiet izvēles brīvība. Visbiežāk minētā priekšrocība, kādēļ mūsu valsts iedzīvotāji pievēršas uzņēmējdarbībai, ir iespēja būt «priekšniekam pašam sev». Otrajā vietā ir papildu ienākumu gūšana. Seko iespēja īstenot savas idejas, kā arī iespēja sabalansēt laiku ģimenei, karjerai un atpūtai. Savukārt 16 % norāda, ka savas uzņēmējdarbības veidošana ir alternatīva bezdarbam.