1995. gada Deitonas miera lūgums, kas izbeidza Bosnijas karu, formēja Bosnijas un Hercegovinas politisko sistēmu, kurā trīs etnisko grupu pārstāvji - musulmaņu bosnieši, serbi un horvāti - var pretendēt uz augstākajiem valsts amatiem. Tuvojoties tautskaitei, visu trīs grupu politiskie un reliģiskie līderi aicinājuši to tautiešus norādīt skaitīšanā etnisko piederību, lai garantētu proporcionāli lielāku pārstāvniecību valsts amatos.
«Jums jāņem vērā, ka jautājums par mūsu identitāti ir jautājums par mūsu izdzīvošanu,» AFP citēja ietekmīga musulmaņu bosnieša intelektuāļa Muhameda Filipoviča uzrunu Sarajevā.
Līderi ir īpaši satraukti, ka tautieši var apjukt un nezināt, kā definēt savu etnisko piederību. Daudzi var izvēlēties sevi saukt par bosniešiem, kas nozīmē, ka tie netiek ieskaitīti nevienā no trim etniskajām grupām. Daļa iedzīvotāju jau paziņojuši, ka protestā pret valstī valdošo etnisko dalījumu sevi sauks par bosniešiem.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau aizrādījusi Bosnijai un Hercegovinai, ka tās konstitūcija ir diskriminējoša, taču valsts līderiem līdz šim nav izdevies vienoties par tās labojumiem, tādējādi sarežģījot ceļu uz uzņemšanu Eiropas Savienībā.