Žūrija aplaudēja
Pērn Jānis un Ēriks Ideju kausā tika līdz 2. kārtai, bet zināšanu biznesa plānu rakstīšanā vēl bijis par maz. Toreiz idejas grozījās ap signalizāciju un atraktīvu spidometru velosipēdiem, savukārt šīgada doma par drošu velonovietni radusies pēc tam, kad klasesbiedrs palūdzis uztaisīt drošības sistēmiņu jaunajam mocim. Detaļas par savu izgudrojumu, kas Ideju kausā apbalvots ar 5000 latiem, puiši gan vēl neatklāj. «Novembrī centīsimies pieteikt patentu un sākt izstrādi,» teic Jānis. «Tagad gan ir tā grūtāk ar laiku - mācībās pēdējais gads, tāpēc mazliet jāuzspiež, trīs darbi. Mājās esam desmitos,» papildina Ēriks.
Sava biznesa būvēšana gan ir viņu prioritāšu sarakstā. «Ideju ir tik daudz, ka būtu labi, ja mums būtu darbinieki, kas palīdzētu tās realizēt. Mūs īsti neinteresē pieslēgt kādu uzņēmumu, lai viņš paņem mūsu idejas. Ar tām gribam pelnīt paši,» puiši pamato. Lielu daļu veiksmes Ideju kausā, viņuprāt, tomēr noteica arī idejas prezentācija. «Pratām atraktīvi pasniegt, ļoti centāmies - trenējāmies, pat neaizgājām uz dažām lekcijām. Konkursa finālā bijām vienīgie, kam žūrija pēc prezentācijas aplaudēja.»
Darbu pāri galvai
Dvīņubrāļi studē fiziku, jo savulaik elektroniķi likās par vienkāršu, bet datoriķi - nu, to visu apgūt var arī pašmācības ceļā. Tā Jānis un Ēriks jau darījuši ne ar vienu lietu vien. Piemēram, programmēšanu sākuši «urbt» jau no 8. klases, izmantojot Google plašumus. Studijās tomēr pietrūkst praktiskā piesitiena, «lodēšanas», abi smaida. Vilina elektronika, tāpēc tālākās mācības tiek plānotas šajā virzienā. Un Zviedrijā, kur daudz bezmaksas maģistra programmu angļu valodā un kur jau dzīvo un strādā Jāņa un Ērika vecākā māsa ārste. Gala lēmums gan atkarīgs no velonovietņu biznesa - ja izdosies sākt, no attāluma to vadīt nevarēs. «Ir arī grūti pamest Latviju, jo te ir tik daudz ko darīt. Citi sūdzas, ka nav darba, mums tā ir vienkārši par daudz, tāpēc pašiem žēl, ka dažreiz pat jāatsaka,» atzīstas Jānis. Laika trūkuma dēļ apsīkusi spēlēšana ar skolasbiedriem izveidotajā grupā Decibels, arī dalība fizmatu studentu pašpārvaldē.
Jau 12. klasē brāļi savā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā izveidoja robotikas pulciņu. «Taisījām, lai iegūtu domubiedrus un arī prasmi uzstāties auditorijas priekšā. Un - lai jaunieši nevazājas pa ielām, bet labāk būvē robotiņus,» saka Ēriks. Patlaban pulciņš jau izaudzis līdz aptuveni 30 cilvēkiem. Otrs darbs brāļiem ir uzņēmuma Autonams konstruktoru birojā, kur viņus darba devējs ataicinājis pats, savukārt trešā algotā nodarbe ir laborantu pienākumi LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā.
Konkursu birums
Labs kontakts ar institūta darbiniekiem Jānim un Ērikam izveidojies jau vidusskolā, kad abiem bija jāizstrādā zinātniski pētnieciskais darbs. «Audzinātājai institūts atsūtīja tēmas, kuras varētu papētīt, un atnācām apskatīties, kādas iekārtas te būvē. Vienu brīdi pat sacentāmies, kurš uzbūvēs mazāku pulsa mērīšanas ierīci - mēs vai viņi. Regulāri nācām, stāstījām, ko esam uztaisījuši, prasījām ieteikumus,» stāsta Jānis. Kad institūtā sākās Eiropas projekts jaunu cilvēku iesaistei zinātnē, puiši tika pie darbvietas.
Viņu ikdienas pienākumi institūtā saistās ar fotopletizmogrāfiju - optisku metodi zemādas asinsvadu pulsāciju reģistrēšanai. 12. klasē zinātniski pētniecisko darbu konkursā viņi ar paštaisītu iekārtu, kas izmanto šo metodi, ieguva pirmo vietu Latvijā, bet vēlāk, iekārtu uzlabojot līdz inovācijas līmenim, ar to izcīnīja arī 3. vietu Eiropas līmeņa konkursā. Tas Latvijai ir līdz šim augstākais sasniegums. «Iekārta ārstiem ziņo par pacienta sirds rādījumiem: ar elektrodiem, GPRS, bluetooth un GPS, atmiņas karti, arī paātrinājuma mērītāju. Ja pacients krīt, iekārta atslēdzas,» brāļi stāsta.
Citā zinātniski pētniecisko darbu konkursā viņi tikuši pie portatīvā datora. Pateicoties panākumiem konkursos, pabijuši arī Eiroparlamentā. Jau vairākus gadus abi piedalās Lattelecom IT olimpiādē, kur arī - te pirmā vieta, te otrā. «Veiksme slēpjas darbā,» smaida Ēriks. «Arī jābūt aktīviem, visur jāpiedalās. Tad arī citi pamana - o, šie ir gudri jaunieši.»