Gadās, protams, izņēmumi, kad teātra antreprīze, šis nebūt ne nosodījumu pelnījušais XIX gs. franču teātra izgudrojums - aktieru zvaigžņu viesizbraukums -, kļūst par pamatu nopietnam mākslas notikumam. Šķiet, divu kultūrfirmu - _Baltijas pērles_ un Pēterburgas _Art-Piter_ - sarūpētās franču romantisma klasiķa Edmona Rostāna lugas Sirano de Beržeraks viesizrādes Rīgā pieder kvalitatīvo antreprīžu pulkam. Šoreiz laba vakara pavadīšanu garantē (vēlreiz piesaucot frančus!) skaistais sauklis - _cherchez la femme!_ Meklējiet sievieti.
Runa nav tikai par pasaulslaveno lugu, kurā talantīgs un neglīts (jo viņam ir nepieklājīgi milzīgs deguns) dzejnieks Sirano izmanto sava labākā drauga pakalpojumus, lai «ar drauga glīto vaigu» uzdrošinātos stāties priekšā Roksanai, savai sapņu sievietei... To, cik dvēseli plosošu intrigu ap visiem trim dzejas drāmā iesaistītajiem personāžiem sapinis Rostāns, var tikai apbrīnot - ne velti šī skumjā luga ir nepārspēta romantisma literatūras pērle, kas nenoiet no pasaules teātru skatuvēm. Lai arī nelaimīgā lieldeguņa Sirano lomā ir populārais aktieris Sergejs Bezrukovs (Ješua Meistarā un Margaritā, Puškins - tās ir tikai zīmīgākās Bezrukova lomas filmās), tomēr galvenā šīs antreprīzes «pērle» ir Roksanas lomas tēlotāja Jeļizaveta Bojarska.
Divdesmit četrus gadus veca Pēterburgas meitene un, jā, «tā paša» Mihaila Bojarska - D'Artanjana - meita, kura tikai pirms diviem gadiem beidza Pēterburgas Teātra akadēmiju, slaveno Ļeva Dodina kursu un nu strādā leģendārajā Eiropas teātrī. Tieši šis apstāklis - Dodina skolniece - ir tas, kas garantē: Sirano de Beržeraks būs mākslas, ne biznesa fakts, jo Meistars ir kategoriski aizliedzis (un tas ir iegrāmatots teātra darba līgumā) aktieriem piedalīties apšaubāmas kvalitātes pasākumos. Vitālo Ļizu Bojarsku daudzi ir iemīlējuši no divām lielākajām viņas lomām krievu hitos Likteņa ironija II un Admirālis (abās viņas partneris - Konstantīns Habenskis). Pirmajā - kā Barbaras Briļskas varones meitu, otrajā - kā stipra gribasspēka un jūtu sievieti Annu Timirevu, kas sekoja līdzi precētajam admirālim Kolčakam līdz nāvei. Ļiza, kura skolā sapņoja par žurnālistes profesiju, mīl atkārtot šādu stāstu: «Reiz tētis nakti nīka lidostā un skatījās televizoru - Oskara ceremoniju. Nominācijā labākā ārzemju filma piesaka vācu Sakāvi (O.Hiršbīgela filma par Hitlera pēdējām dienām Untergang, 2004 - N.N.) un rāda fragmentiņu, kur esmu redzama es, mikroskopiskā medmāsas Ernas lomiņā! Varat iedomāties tēta izbrīnu: Oskars un viņa meita! Viņš zvana naktī uz māju un aiz prieka kliedz - tevi rāda visā pasaulē! Kopš tās nakts esmu sapratusi: mans lielākais lepnums - tas ir mans uzvārds. Viss pārējais atkarīgs no mana darba.»
Viesizrādes
Sergeja Bezrukova projekts Sirano de Beržeraks
Dailes teātrī 11., 12.VI plkst.19.00. Biļetes Biļešu servisa kasēs Ls 15-60