Šobrīd nav un arī nav bijis plānots izstrādāt vienotu aptaujas anketas formu, ar kuru bankas šo informāciju apkopotu un nodotu atbildīgajām institūcijām. Katra banka, balstoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ieteikumiem, pēc saviem ieskatiem sagatavojusi anketu, kura obligāti jāaizpilda katram bankas klientam. Dienas uzrunātie uzņēmēji un arī darba ņēmēji, kuri pildījuši šīs anketas, atzīst - jautājumi ir nekonkrēti un dažādi interpretējami.
Zīlēšana kafijas biezumos
Kādas bankas klients sarunā ar Dienu norādīja, ka bijis pārsteigts par anketas jautājumu formu, kas, viņaprāt, rada risku klientam sniegt informāciju, kura jau pēc pāris mēnešiem neatbildīs reālajai situācijai. Bankas klienta ieskatā, ļoti interpretējamas ir atbildes uz jautājumiem par prognozēm, cik daudz skaidras naudas nākotnē viņš plāno izņemt no bankas (tajā skaitā arī no bankomāta) un cik daudz skaidras naudas iemaksāt savā kontā.
«Par iemaksu apjomu tiešām ir loģisks jautājums, jo nezinu nevienu uzņēmumu, kas samaksu darbiniekiem vai biznesa partneriem veiktu skaidrā naudā. Te būtu pamats interesēties, no kurienes skaidra nauda. Taču kāpēc man jāprognozē, cik daudz skaidras naudas es izņemšu no bankomāta pēc pusgada? Kontā ir mana godīgi nopelnīta nauda, par kuru samaksāti nodokļi. Kāpēc man kādam jāatskaitās, cik daudz savas naudas iztērēšu ar karti, bet cik - skaidrā naudā? Turklāt jebkura darbība, ko veicu ar karti vai internetbankā, arī izņemot skaidru naudu no konta, ir redzama,» akcentē bankas klients un piebilst, ka neviens viņam nav spējis precīzi paskaidrot, vai gadījumā, ja šobrīd viņš anketā ierakstīs, ka mēnesī plāno izņemt 100 eiro skaidrā naudā, bet pēc pusgada mēnesī izņems, piemēram, 300 eiro, viņam nenāksies taisnoties un pamatot šādu rīcību.
Vienīgais skaidrojums no bankas pārstāvjiem bijis, ka anketā datus iespējams mainīt neierobežotu skaitu reižu, atbilstoši konkrētajai situācijai. «Es tiešām neprognozēju, cik un kad no bankomāta izņemšu naudu. Zinu savu kopējo mēneša budžetu, ar kuru rēķinos. Ja rodas vajadzība - izņemu skaidru naudu. Ja nevajag - maksāju ar karti. Man neradās pārliecība, ka gadījumā, ja es apzinīgi mainīšu anketā šo informāciju, vadoties pēc reālās situācijas, piemēram, trīs vai piecas reizes gadā, man nenāksies tikties ar kādu kompetentu amatpersonu, lai skaidrotu, kāpēc esmu tik nekonkrēts,» ironizē Dienas sarunu biedrs.
Tikpat neskaidrs ir jautājums par norēķiniem trešās personas interesēs. Kāds cits Dienas sarunbiedrs, uzņēmējs, akcentē, ka ne anketas jautājums, ne arī bankas speciālistu skaidrojumi viņam nav ieviesuši skaidrību, kurā brīdī un kurš viņa maksājums tiks uzskatīts par trešās personas interesēs veiktu. «Es uzdevu konkrētu jautājumu - kas ir uzskatāma par trešo personu? Vai varu apmaksāt vecāku vai dzīvesbiedres rēķinus un neminēt tos anketā kā trešās personas interesēs veiktus? Bankā man teica, ka tā vajadzētu būt. Taču es neguvu pārliecību, ka mani neuzaicinās uz pārrunām tieši šādu maksājumu dēļ, kurus anketā neatzīmēju,» pauž uzņēmējs.
Viņam, arī sniedzot atbildes par sava uzņēmuma plānotajiem finanšu darījumiem, radušās bažas, vai brīdī, kad viņa šobrīd sniegtās atbildes neatbildīs realitātei, nenāksies doties uz uzraugošajām iestādēm, lai skaidrotu nesakritības. «Šodien es finanses plānoju tā, bet jau rīt var iestāties citi apstākļi, kas man liek mainīt plānus un arī rīcību. Manas finanšu darbības atspoguļojas konta izrakstā, un nav skaidrs, kāpēc man vēl kaut kas jāprognozē? Ja kādam ir aizdomas, ka daru ko nelikumīgu - lūdzu, nāciet pārbaudiet, bet kāpēc man pašam kaut kas vēl jāprognozē un tad jātaisnojas? Un kad lai es strādāju un pelnu naudu, no kuras maksāt nodokļus?» akcentē uzņēmējs, gan piebilstot, ka mazliet sabiezina krāsas, taču vēlas uzsvērt, ka šīs likumu prasības ir tik nopietnas un svarīgas, ka likumdevējs tomēr būtu varējis vairāk pacensties un radīt tādus kritērijus, kas izslēdz jebkādu subjektīvu interpretāciju un neliek likuma pildītājam šaubīties, vai viņš precīzi saprot likuma burtu.
Kurš kuram draugs?
Ne mazāk diskutabli ir jautājumi par saistību ar politiski nozīmīgām personām, kas arī FKTK ieteikumos nav tik skaidri definēti, lai cilvēkiem nerastos jautājumi par sniegto atbilžu atbilstību likuma iecerei. Ne velti vēl šā gada janvārī - pirms likumu izmaiņu spēkā stāšanās - Latvijas Komercbanku asociācija pauda bažas, ka teju ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju var tikt pakļauti pārbaudei kā politiski nozīmīgas personas. Pašreizējā situācija joprojām nesniedz skaidru atbildi, vai un kurā brīdī jebkurš Latvijas iedzīvotājs var tikt uzskatīts par saistītu ar politiski nozīmīgu personu.
Vairāki Dienas sarunbiedri, kuru ikdienas profesionālā darbība ir vai arī bijusi saistīta ar politiski nozīmīgām personām, norāda, ka pastāv brīvas interpretācijas iespēja par katru konkrēto personu, sevišķi ņemot vērā, ka par politiski nozīmīgu personu tiek uzskatīts cilvēks, kurš ne tikai šobrīd atrodas politiski nozīmīgā amatā, bet arī kādreiz tādā atradies. «Šis ir ļoti neskaidrs jautājums. Es savā profesionālajā darbībā mēdzu sazināties arī ar politiski nozīmīgus amatus ieņemošiem cilvēkiem. Arī starp maniem paziņām ir cilvēki, kuri darbojas politikā. Man neviens nav spējis izskaidrot, kurā brīdī man anketā jāraksta, ka esmu saistīts ar politiski nozīmīgu personu, bet kad ne,» pauž uzņēmējs.
Nevajag satraukties
Kāds cits Dienas sarunbiedrs gan neuzskata, ka pašreizējās prasības būtu dramatizējamas. «Man nerodas sajūta, ka gadījumā, ja mana anketa nebūtiski atšķirsies no reālā fakta, mani tūlīt liks cietumā. Visam ir savs izskaidrojums un pamatojums. Sevišķi zinot, ka es neko nelikumīgu nedaru. Protams, cits jautājums ir - kam tas viss vajadzīgs? Kurš šo milzīgo informācijas apjomu, ko tagad sniedz banku klienti, spēj kvalitatīvi apstrādāt un pārbaudīt? Jebkuras informācijas sniegšana, apstrāde un pārbaude prasa laiku un resursus. Man rodas jautājums - vai nodokļu maksātāju naudu nav iespējams izlietot lietderīgāk?» teic uzņēmējs.
FKTK pārstāve Ieva Upleja gan norāda - nevajagot domāt, ka gluži katras anketas aizpildītāju skrupulozi pārbaudīs un speciāli meklēs neatbilstības. «Tikai tad, ja anketā norādītie dati ievērojami atšķirsies no reālās situācijas, banka konkrētajam cilvēkam uzdos jautājumus, kāpēc tā ir. Nav jāuztraucas, ka var lūgt precizējumus. Var taču izskaidrot iemeslus, kāpēc ir nesakritības,» uzskata I. Upleja, piebilstot, ka šīs prasības domātas, lai atklātu un izskaustu nelikumīgus darījumus, nevis lai apgrūtinātu godīgu cilvēku dzīvi.