Augulis Dienai slavēja Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira (Vienotība) profesionalitāti. Tikmēr koalīcijas partneri no Reformu partijas vēlējās no J. Reira saņemt atbildi, kāpēc ir atjaunota cita agrākā tradīcija dalīt naudu skolu jumtiem bez skaidriem kritērijiem par mērķa pamatotību.
Uz sabiedroto jautājumu J. Reirs nevarēja atbildēt, jo viņš vadot komisijas darbu, bet balsojums par katru priekšlikumu ir politisks lēmums, kas pieņemts ar balsu vairākumu, piedaloties arī Reformu partijas deputātiem. U. Augulis Dienai skaidroja, ka viņa priekšlikumi iesniegti, ņemot vērā saņemtās vēstules par līdzekļu nepieciešamību, un - ja tādas bijušas arī Reformu partijai, kas liedzis iesniegt priekšlikumus. No RP politiķu sacītā bija noprotams, ka viņi nemaz nezināja, ka papildus ir atrasts vēl nedaudz vairāk nekā miljons latu, ko varēs pārdalīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, dažādiem pašvaldību infrastruktūras objektiem vai citām vajadzībām, kuras partijas vēlas atbalstīt.
Saeimā ceturtdien galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi šā gada budžetā, par kuriem nobalsoja 88 deputāti no visām frakcijām, bija pirmie pēc pieciem konsolidācijas gadiem, kad atkal varēja dalīt naudu dažādām vajadzībām jeb prioritāriem pasākumiem, jo budžeta ieņēmumi bija pildījušies straujāk, nekā prognozēts. Ar lielākām summām atbalstītas jomas, kuras aizvadītajos budžeta griešanas gados visvairāk cietušas un kurās situācija ir viskritiskākā, kā veselības aprūpē un satiksmes nozarē, kur nepieciešams sakārtot arī autoceļus. Līdzekļi paredzēti arī Latgales attīstības programmai. Sākotnēji Finanšu ministrija plānoja budžeta grozījumos sadalīt ap 70 miljoniem latu, bet Saeimā pieņemtajos grozījumos šī summa sasniedza jau gandrīz 90 miljonus latu. Deputāti nobalsoja arī par priekšlikumiem, kuriem valdība, izskatot uz 2. lasījumu iesniegtos ierosinājumus, nebija piekritusi.
Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs J. Reirs Dienai, piemēram, minēja atbalstu Saskaņas centra deputāta Ivana Ribakova ierosinājumam paredzēt naudu Balvu pareizticīgo baznīcas atjaunošanai pēc ugunsnelaimes. Saeima piešķīra finansējumu arī Kamaniņu sporta federācijai Pasaules čempionāta posma norisei Siguldā. Pretēji valdības viedoklim deputāti atbalstīja arī Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) priekšlikumu paredzēt finansējumu valsts svētku koncertam 18. novembrī Rīgā, jo to rīkošanai reģionos bijis finansējums. J. Reirs uzsvēra, ka galvenais ir, lai piešķirto finansējumu šogad var izlietot, tāpēc uz naudu nevarēja pretendēt pašvaldības, kas to nespēja garantēt. Satiksmes ministrijai līdzekļi piešķirti arī, lai kompensētu zaudējumus pasažieru pārvadātājiem un Latvijas pastam par pērn sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem laukos.
Strīds par naudas dalīšanu, kā agrāk sacīja, pēc partiju kvotām, sākās par U. Auguļa ierosinājumu 90 000 latu paredzēt Liepājas pašvaldības izglītības iestāžu labiekārtošanai. Liepājniece Inita Bišofa (RP) vēlējās noskaidrot, vai visām pašvaldībām bija dota iespēja pieteikties uz šādu naudu un kāpēc tieši atbalstītās pašvaldības to saņems (tā paredzēta arī objektiem Jaunpiebalgā, Kārsavā, Dagdā u. c.). Tiesa, vairākumā gadījumu tiek norādīts uz ārkārtas situāciju, kas nosaka arī nepieciešamību atjaunot Vijciema tautas namu. I. Bišofa apmeklējusi 23 skolas un smagu situāciju konstatējusi arī Rudbāržu internātskolā, kur vajag atjaunot krāsnis, bet tai naudas nav. Atbalstīto ZZS priekšlikumu vidū ir arī finansējums BMX izlases komandai un pludmales volejbolistiem, ar ko Latvija lepojās pēc olimpiskajām spēlēm. ZZS tagad varēs lepoties kā šī priekšlikuma iesniedzēja. J. Reirs noraidīja kuluāros izteiktos minējumus par varbūtējiem slēptiem iemesliem, kāpēc Vienotība šādi veicina sadarbību ar ZZS, kuras balsis var noderēt balsojumos, kad nepieciešams kvalificētais vairākums - divas trešdaļas balsu. Ar ZZS atbalstu pavasarī koalīcija ratificēja arī Eiropas fiskālās disciplīnas līgumu.