«Svarīgi ir arī pasargāt sevi no pārsalšanas, bet, ja nu ir gadījies nosalt, nepieciešams nekavējoties sasildīties, iedzerot karstu, sildošu dzērienu, piemēram, zāļu tēju,» uzsver Dr. Švarcberga. Ja gadījies izmirkt lietū, steidzami jāpārģērbjas siltās, sausās drēbēs un jāuzvelk sausi apavi. Nekādā gadījumā nedrīkst ilgstoši staigāt mitrās drēbēs un izmirkušos apavos.
«Cilvēkiem, kuri jau ir saslimuši, noteikti ieteicams palikt mājās un ārstēties, nevajadzētu iet uz darbu vai arī uzturēties sabiedriskās vietās - gan tāpēc, lai saudzētu savu veselību, gan arī tāpēc, lai nekļūtu par saslimšanas avotu citiem cilvēkiem, jo ļoti bieži saslimušo skaits pieaug tieši tāpēc, ka sasirgušie nepaliek mājās,» izklāsta ārste. Uz jautājumu, kādas pazīmes liecina, ka nevajadzētu censties slimību aizdzīt saviem spēkiem, bet noteikti jāmeklē profesionāla medicīniskā palīdzība, ārste atbild, ka ikvienam jāpazīst savs organisms un pie ārsta noteikti jāvēršas, ja novērojamas netipiskas saslimšanas gaitas pazīmes. «Iesnas un klepus parasti pāriet piecās sešās dienās, bet var turpināties arī desmit dienas. Ja ir gadījies izslimot vīrusa infekciju, pēc tam vairākas dienas var saglabāties nogurums un pietrūkt enerģijas, tas ir normāli,» stāsta Vita Švarcberga. «Viena no pazīmēm, kas norāda uz nopietnu saslimšanu un uz to, ka jāvēršas pie ārsta, ir stipri paaugstināta temperatūra, bet mēdz būt arī tā, ka plaušu iekaisums sākas ar pavisam nedaudz paaugstinātu temperatūru. Ja ir parādījušās tādas saslimšanas pazīmes, kas iepriekš nekad nav novērotas, ieteicams konsultēties ar ārstu.» Attiecībā uz ieteicamajām zālēm, kas ļauj cīnīties pret saaukstēšanos, veselības centra Pārdaugava galvenā ārste uzsver, ka nav iespējams iztikt pilnībā bez tautas līdzekļiem, piemēram, saslimušajam lielos daudzumos jādzer karsta tēja, bet par aptiekās plašā klāstā piedāvātajiem bezrecepšu medikamentiem vēlams atcerēties, ka šie medikamenti parasti neārstē, tikai uzlabo pašsajūtu. «Lai izvairītos no smagām veselības problēmām, galvenais ir būt apdomīgam, neriskēt un ieklausīties savā organismā,» atgādina Vita Švarcberga.