Pēc pagājušajiem Dziesmu svētkiem ar ideju par brīvdienu nāca klajā svētku dalībnieki, īpaši no tālākiem reģioniem. Jāatgādina, ka tautas sadziedāšanās Mežaparka estrādē pēc noslēguma koncerta pērn ilga līdz pat pirmdienai - pieciem no rīta.
Pret svētku dienas statusa piešķiršanu kategoriski iestājas Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas sniegusi negatīvu atzinumu KM izstrādātajam likumprojektam, to pamatojot ar zaudējumiem uzņēmumiem un ekonomikai kopumā. Šo ieceri neatbalsta arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš ar preses sekretāra starpniecību Dienai norādīja, ka ideālā gadījumā Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertam būtu jānotiek sestdienā. Ja tas nav iespējams, tad nākamā diena pēc noslēguma koncerta kā brīvdiena būtu piešķirama tikai svētku dalībniekiem. A. Bērziņš savu nostāju pamato ar rūpēm par uzņēmējiem un ekonomisko izaugsmi.
Tam zināmā mērā pievienojas arī Ekonomikas ministrija (EM), kas norāda, ka iniciatīvas ietekme uz ekonomiku būs negatīva. EM parlamentārā sekretāre Ilona Platonova uzsver, ka katra brīvdiena valsts ekonomikai izmaksā 0,5% no IKP, kas ir aptuveni 118 miljoni eiro. Šādiem aprēķiniem gan nepiekrīt DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš Dienai bilst, ka tā noteikti ir ievērojami mazāka summa. «Tikai daļa uzņēmumu strādā piecu darba dienu režīmā, kur vienas darba dienas izkrišana no aprites ir būtiska. Ir uzņēmumi, kas strādā septiņas dienas nedēļā, tai skaitā nozīmīgi rūpniecības uzņēmumi, kuros nav racionāli apturēt ražošanu. Liela daļa ekonomikas mūsdienās ir «balto apkaklīšu» pakalpojumi, kur paveiktā darba apjoms nav tieši saistīts ar darbā pavadīto laiku.»
Tikmēr neapmierinātību paudušās LDDK darba tiesību eksperts Andris Alksnis uzsver, ka jautājums par brīvdienu pēc Dziesmu svētku noslēguma būtu risināms individuāli katrā uzņēmumā, taču to nedrīkst padarīt par obligātu un saistošu visiem uzņēmējiem. LDDK, tāpat kā Valsts prezidents, uzskata, ka vispareizākais risinājums būtu, ja Dziesmu un deju svētku noslēguma diena būtu sestdiena, nevis svētdiena, kā tas bija līdz šim.
Šādu iespēju ir vērtējusi arī KM, taču pagaidām tas nav iespējams neatbilstošās infrastruktūras dēļ. Kā Dienai stāsta kultūras ministres Daces Melbārdes preses sekretāre Dagnija Grīnfelde, pašreizējā Daugavas stadionā, kur notiek Deju svētku noslēguma koncerti, ir pārāk maz skatītāju vietu, lai varētu atļauties rīkot tikai vienu koncertu. Pēdējos svētkos bija četri noslēguma koncerti, un pie tik liela skaita deju koncertu noslēguma diena tīri fiziski nevar būt sestdiena - to neatļauj blīvais koncertu grafiks. D. Grīnfelde uzsver, ka ministre dedzīgi iestājas par svētku dienas statusa piešķiršanu Dziesmu svētku noslēguma dienai, jo tas ir unikāls nacionāls kultūras notikums, kas notiek vien reizi četros gados. Turklāt jāapzinās, ka dalībnieku slodze ir milzīga un daudzi no viņiem mērojuši tālu ceļu - pat vairākus simtus kilometru no mājām.
Pašu dalībnieku viedokļi par brīvdienas nepieciešamību gan atšķiras. EM amatpersona I. Platonova, kas pati ir šo svētku dalībniece, uzskata, ka šādai papildu brīvdienai nav īsta pamatojuma. «Tas, ka naktī neizguļas, vēl nav pamats brīvdienai, un, piemēram, jauniem vecākiem ar maziem bērniem tā vispār ir ikdiena,» norāda amatpersona. Savukārt Jēkabpils sieviešu kora Unda diriģente Sandra Bondare Dienai teic, ka dalībniekiem nākamajai dienai pēc svētku noslēguma noteikti jābūt brīvai, jo liela ir ne tikai fiziskā slodze, bet arī emocionālais pārdzīvojums. Vienlaikus gan diriģente šaubās, vai brīvdienu vajag visiem Latvijas iedzīvotājiem. «Neticu, ka tad, ja būs papildu brīvdiena, kāds vairāk pievērsīsies šiem svētkiem, tos apmeklēs vai skatīsies koncertu pa televizoru. Visticamāk, šo papildu brīvdienas jēgu nenovērtēs un tikai pasmīkņās par tiem, kas to ir viņiem nopelnījuši,» rūgti teic S. Bondare, piebilstot, ka dalībnieki ir gatavi dziedāt un dejot arī tad, ja brīvdienu nepiešķirs.