A. Judins uzsver, ka VDK dokumenti, tostarp arī aģentu vārdi, būs ikvienam interesentam pieejami, taču tie netiks publicēti, kā tas notiek, piemēram, ar normatīvajiem aktiem. Latvijas Nacionālais arhīvs ir aprēķinājis, ka dokumentu publiskošana izmaksās ap 200 000 eiro. VDK dokumentu publisko pieejamību regulēs īpaši Ministru kabineta noteikumi.
Čekas maisos ir atrodami ap 4500 uzvārdu, taču tas automātiski nenozīmē, ka visi šie cilvēki patiešām ir sadarbojušies ar VDK. Aizvadītajos 20 gados jau bijušas 400 tiesu prāvu, kurās personas apstrīdējušas sadarbību ar VDK, un tikai 11 gadījumos tiesa lēmusi, ka šāds fakts ir bijis.
Saskaņā ar likumu valdībai līdz 2015. gada 1. janvārim ir jāizveido īpaša komisija, kas veiks VDK dokumentu zinātnisko izpēti. A. Judins uzsvēra, ka dokumenti, par kuru autentiskumu komisijai būs skaidrība, tiks nodoti atklātībai jau agrāk nekā 2018. gadā. Jāpiebilst, ka ne visi dokumenti satur aģentu vārdus, taču tie atklāj padomju represīvās sistēmas būtību. Tāpat likums nosaka, ka jebkura politiski represēta persona jau pašlaik var iepazīties ar tiem VDK dokumentiem, kas to skar personīgi. Saskaņā ar likumu publiski pieejami nebūs to aģentu vārdi, kuri sadarbojās bandītisma un ekonomisko noziegumu atklāšanā un kuri turpina pašlaik sadarboties ar Latvijas drošības iestādēm. A. Judins, taujāts, kā būs gadījumos, kad čekas maisos atrodamo uzvārdu īpašnieki jau ir miruši un nevar sevi aizstāvēt tiesā vai izskaidrot sabiedrībai savu viedokli, īpaši tas attiecas uz kultūras darbiniekiem, norāda, ka tie tiks publiskoti tikai tad, ja būs pilnīga pārliecība par sadarbības faktu.
Latvijas Okupācijas muzeja valdes loceklis vēsturnieks Ritvars Jansons Dienai pauda savu pārliecību, ka komisija, kura veiks VDK dokumentu zinātnisko izpēti, jāveido no vēsturniekiem un tur nedrīkst piedalīties amatpersonas, ar to saprotot SAB direktoru Jāni Maizīti un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. «Kā es pārliecinājos Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, abi minētie iestāžu vadītāji ir pret VDK dokumentu publiskošanu, un man ir pamatotas bažas - ja viņi būs noteicēji komisijā, darbs būs formāls, un daudz kas nepamatoti netiks publiskots,» norāda R. Jansons. Viņš pauda pārliecību, ka ierēdņiem šajā komisijā vietas nav, tajā jāpiedalās tikai zinātniekiem. «Ļoti svarīgi ir piešķirt nepieciešamo finansējumu komisijas darbam, lai neizveidojas līdzīga situācija, kāda ir ar Totalitārisma seku dokumentācijas centru, kura darbība visus šos gadus nav adekvāti finansēta, kas ir traucējis daudz ko paveikt.» R. Jansons ir pārliecināts, ka komandējumi uz Krievijas arhīviem nebūs nepieciešami, jo tāpat netiks dota pielaide dokumentiem, tādēļ svarīgākais ir koncentrēties uz tiem vairākiem tūkstošiem dokumentu, kas ir Latvijas rīcībā. Vēsturnieks arī uzsver, ka komisijai ir jāstrādā ne tikai pie aģentu identificēšanas, bet, kas ir vēl būtiskāk, pie pavēļu devēju noskaidrošanas gan Maskavā, gan tepat Latvijā. Un nedrīkst aizmirst arī par pavēļu devējiem pašai VDK - komunistiskās partijas augstākajām amatpersonām. «Viena pati aģentu vārdu publiskošana sabiedrībai dos visai maz, daudz svarīgāk ir atklāt pašu represīvo sistēmu, to, kā tā darbojās,» pārliecināts R. Jansons.