«Tā kā vēl nav pārņemti visi uzņēmuma grāmatvedības un finanšu dokumenti, tad kopējā parāda summa man vēl nav zināma. Tāpat vēl nav īstas skaidrības, kādēļ uzņēmums nonāca tik lielās parādsaistībās. Pašlaik notiek darbinieku atlaišanas process, ar daļu strādājošo darba tiesiskās attiecības jau ir pārtrauktas. Kopumā uzņēmumā strādāja 97 darbinieki. Pašlaik uzkrājies parāds par darbiniekiem neizmaksāto algu maijā. Tā ka darbinieki ir pirmie uzņēmuma kreditori, un es ceru, ka viņiem izdosies savu naudu atgūt,» norāda administratore.
Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) Dienai norāda, ka pašvaldība sniegs atbalstu bez darba palikušajiem novada iedzīvotājiem. «Uzskatu, ka mūsu situācija ir labāka nekā Liepājas metalurga strādniekiem, jo atrodamies netālu gan no Siguldas, gan Rīgas. Līdz ar to iedzīvotājiem ir lielākas iespējas atrast darbu,» optimistisks ir domes priekšsēdētājs.
Attiecībā uz privātā investora piesaisti E. Dupate ir gana skeptiska, jo tas neizdevās iepriekš, kad uzņēmums atradās tiesiskās aizsardzības procesā. «Niša ir gana specifiska, turklāt uzņēmuma darbības atjaunošanai būtu nepieciešamas ļoti lielas investīcijas. Tiesa, atsevišķas igauņu kompānijas ir izrādījušas interesi par uzņēmuma ražošanas iekārtu iegādi,» stāsta E. Dupate.
Jau vēstīts, ka aprīlī Līgatnes papīrfabrikai atslēdza elektrību, kas radīja lielas bažas pilsētai, jo tās kanalizācijas priekšattīrīšanas iekārtas ir apvienotas ar papīrfabrikas ūdens attīrīšanas sistēmu un parādījās risks par 1300 kubikmetru kanalizācijas ūdeņu ieplūšanu Līgatnes upē. A. Šteins gan stāsta, ka situācija ir atrisināta, jo dome maksā par elektrību, kas nepieciešama ūdensattīrīšanas sistēmas darbībai.
Jūnijā izskanēja informācija, ka uz Līgatnes papīrfabriku varētu pārcelt Līgatnes alus ražošanu, vēsta LETA.
SIA Papīrfabrika Līgatne 49,23% kapitāla daļu pieder a/s Rīgas zīmogu fabrika, 29,78% - a/s Valsts papīru spiestuve, bet 20,99% - Valtam Klucim.