«Noteikumu projekts paredz atbalstīt pašvaldības lauku ceļu izbūvi un pārbūvi atbilstoši teritorijas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un rīcības plānam, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, tādējādi uzlabojot arī vidi iedzīvotājiem. Prioritāri tiks atbalstīti objekti, kas ļauj veicināt lauksaimniecības uzņēmējdarbības konkurētspēju attiecīgajā teritorijā, ar mērķi nodrošināt efektīvāku ceļa infrastruktūras attīstību un ievērot vietējo uzņēmēju intereses,» skaidro ZM pārstāve Viktorija Kalniņa.
Dienai ZM pārstāvji arī skaidro, ka noteikumu projekts galvenokārt virzīts uz palīdzību nelielām pašvaldībām un nosaka to, ka uz atbalstu nevar pretendēt ne deviņas republikas pilsētas (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera, Ventspils), ne tās pilsētas, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju.
«Paredzētais publiskais finansējums ir 126 635 591 eiro, un atbalsta apmērs vienam atbalsta pretendentam nepārsniedz četrus miljonus eiro, kas tiek noteikts, ievērojot aprēķina metodiku ar šādu proporciju: pašvaldības kopējais grantsceļu garums (40%), reģistrēto lauksaimniecības dzīvnieku skaits (30%) un laukaugu platība (30%),» izklāsta V. Kalniņa.
Plānotā atbalsta intensitāte ir 90%, un, kā skaidro ZM, tas nozīmē, ka nepieciešams atbalsta saņēmēja līdzfinansējums 10%apmērā.
Jāpiebilst, ka lauksaimnieki saimnieciskās darbības attīstīšanai intensīvi izmanto banku finansējumu. Tā piemēram, SEB bankas dati liecina, ka tieši lauksaimniecība šā gada pirmajā pusgadā bijusi visaktīvāk finansētā nozare. «Lauksaimniecībā strādājošie uzņēmēji pirmajā pusgadā saņēmuši ap 30% no SEB bankas izsniegtajiem aizdevumiem. Šīs nozares uzņēmumiem piešķirti ap 40 miljoniem eiro, kas galvenokārt izmantoti, lai iegādātos zemi un lauksaimniecības tehniku, ka arī lai attīstītu ražošanu,» informē SEB bankas pārstāvis Mārtiņš Panke.
«Esam gandarīti par lauksaimnieku augsto aktivitāti un sagaidām, ka arī citu nozaru pārstāvji kļūst aktīvāki, kad būs pieejamas jaunā plānošanas perioda ES struktūrfondu programmas,» uzsver SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.
Aktīvi kredītus ņem arī pašvaldības, norāda M. Panke un skaidro: «Pirmā pusgada laikā pašvaldības saņēmušas finansējumu aptuveni 2,5 miljonu apmērā, kas lielākoties ieguldīts infrastruktūras uzlabošanas projektu īstenošanai.»