Nule kā publicētie dati par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā ir vedinoši uz pozitīvākām pārmaiņām par varbūtējo situācijas attīstību mūsu valsts tautsaimniecībā. Proti, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem vasaras pirmajā mēnesī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn dzīve Latvijā ir kļuvusi par piecām procentu desmitdaļām lētāka - salīdzinājumā ar iepriekšējos mēnešos fiksēto 0,8% gada deflāciju. Ja sākotnēji raugās no ierindas iedzīvotāja viedokļa, tad, protams, nekāda prieka nav, jo cenu samazinājums kļuvis mazāk izteiktāks, līdz ar to rodas mazāk cerību, ka nākotnē varēs pirkt lētāk nekā līdz šim. Tomēr, kā rāda pieredze, un nu jau to pilnīgi droši varam teikt par Latviju, ilgstoša deflācija ekonomikai nav laba, drīzāk tā ir indikators tam, ka tautsaimniecības izaugsmē radušies sarežģījumi. Deflācijas pozitīvā ietekme uz iedzīvotāju tēriņiem un ekonomikas attīstību Latvijas gadījumā bija vienīgi tās sākuma posmā, bet pagājušā gada beigās un šā gada pirmajos mēnešos tādas ar patēriņu saistītas nozares kā mazumtirdzniecība izaugsmes tempi strauji saruka. Atsevišķos mēnešos izaugsmes tempi, rēķinot gada izteiksmē, pat pietuvojās nullei.
Tādējādi, raugoties citu ekonomisko rādītāju kontekstā, jūnijā notikušo deflācijas samazināšanos varam uztvert kā labu zīmi. Piemēram, jau minētā mazumtirdzniecības nozare maijā uzrādījusi pēkšņu strauju izaugsmes tempu palielināšanos, gada izteiksmē piedzīvojot 3,4% kāpumu salīdzinājumā ar 1,9% aprīlī. Vēl lielāks prieks ir par mūsu ražotājiem. Apstrādes rūpniecības nozarei produkcijas izlaide maijā palielinājās par 5,3%. Salīdzinājumam - visu gada piecu mēnešu izaugsmes temps ir vien 2,2%. Tādējādi vienlaicīgs vairāku ekonomisko indikatoru kāpums ļauj izvirzīt piesardzīgu hipotēzi, ka uzlabojumiem nav gadījuma raksturs. Par to liek domāt arī potenciālā situācijas attīstība eksporta tirgos, kas Latvijai tradicionāli saistās ar Rietumeiropu. Izskatās, ka tur interese un iespējas tērēt vairāk ir gan korporatīvajā, gan mājsaimniecību līmenī, par to liecina vietējo ekonomisko aktivitāti raksturojošās pamatinflācijas pieaugums eirozonā jau divus mēnešus pēc kārtas.
Savelkot pašreizējos ekonomiskos datus gan Latvijā, gan citās Rietumeiropas valstīs, var izteikt minējumu, ka Eiropas Centrālās bankas visai agresīvās darbības, kas bija vērstas uz kreditēšanas attīstību, un iespaidīgās naudas injekcijas finanšu tirgū sāk dot pozitīvus augļus. Līdz ar to, iespējams, eirozonā, līdzīgi kā ASV, pēc pamatīgas finanšu tirgus apbēršanas ar naudu būs izdevies nostāties uz noturīgas ekonomiskās izaugsmes takas.