Tas zināmā mērā ir indikators tam, ka pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas neiet kopsolī, un arī pierāda to, ka iepriekš tirgus nav bijis saskaņā ar reālās ekonomikas norisēm un tagad notiek šo procesu sakārtošanās. Lejupejošas tendences ir skārušās arī pasaules ekonomikai stratēģiski svarīgo naftas tirgu. Laika posmā no 2014. gada vidus, kad melnā zelta cena atradās savā pēdējā laika augstākajā punktā, līdz pagājušā gada beigām tā bija sarukusi vairāk nekā par 65%.
Likumsakarīgi notiekošais ir atstājis ietekmi arī uz kurināmā resursu tirgu. Proti, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena Latvijā pusotra gada laikā kritusies apmēram par 30%, bet 95. benzīnam tā zaudējusi apmēram par ceturto daļu. Savukārt pagājušā gada oktobrī un novembrī siltumenerģijas cenas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošajiem mēnešiem Latvijā vidēji bija sarukušas par 13-14%. Tādējādi norises biržās ietekmējušas arī Latvijas tautsaimniecības procesus.
Pagaidām stimulē
Šīs norises nav saistītas tikai ar degvielas un siltumenerģijas norisēm, bet atstāj arī plašāku iespaidu uz valsts tautsaimniecību. Latvija ir naftas un citu energoresursu importētāja, un mūsu patērētājiem un ekonomikai naftas cenu kritums, protams, primāri ir pozitīvs, skaidro CBL Asset Management Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.
«Vecā labā sakarība skan, ka ikkatri 10 dolāri nost no naftas cenas pie nemainīga iekšējā energoresursu patēriņa potenciāli paātrina Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmi par 0,5 procenta punktiem. Neapšaubāmi šis efekts ir strādājis arī pērn,» vērtē finanšu speciālists. Taču viņš piebilst, ka situācija nav gluži viennozīmīga. «Pirmkārt, Latvijai ir relatīvi nozīmīgas tirdzniecības un finanšu saiknes ar zemu naftas cenu apstākļos agonējošo Krieviju. Otrkārt, tik ātrs un nesaudzīgs naftas, arī metālu, cenu sabrukums, manuprāt, ir palielinājis sistēmiskos riskus arī globālā mērogā. Manuprāt, naftas cenu stabilizācija Latvijas ekonomikai kopumā būtu labvēlīgāka nekā tālāks cenu sabrukums un haoss,» vērtē Z. Vaikulis.
Tomēr, vai notiks cenu stabilizācija, vēl ir visai atklāts jautājums, jo tirgus speciālistu komentāros netiek izslēgta iespēja, ka melnā zelta cena varētu sarukt arī līdz 20 dolāriem par barelu jeb vēl gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar līmeni, kāds tika fiksēts gadu mijā.
ASV uznāciens
Komentējot pašreizējos procesus naftas un degvielas tirgū, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns stāsta, ka pasaules naftas un degvielas tirgu ievērojami ietekmējušas pēdējo gadu ASV aktivitātes ap slānekļa naftu. Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvis teic, ka saistībā ar iepriekš lētajām aizņemšanās iespējām ASV, kas bija saistītas ar bāzes procentu likmi faktiski nulles līmenī, valstī bija aizsācies slānekļu naftas ieguves bums, kas izvērtās burbulī, kurš tagad gan ir plīsis.
«ASV kļuvusi par trešo lielāko ieguvēju naftas un gāzes sektorā aiz Saūda Arābijas un Krievijas, tādējādi ievērojami samazinot savu atkarību no naftas importa. Tas lielā mērā tika darīts, lai radītu iespējami labāku situāciju vietējiem naftas pārstrādātājiem,» skaidro M. Stirāns. Viņš piebilst, ka tagad pēc 40 gadu pārtraukuma ar prezidenta Baraka Obamas rīkojumu ASV ir atļauts atsākt naftas eksportu. Tas konkurenci naftas tirgū saasina vēl vairāk. Turklāt, pēc degvielas nozares pārstāvju teiktā, patlaban ir samazinājušies riski, kas saistīti ar piegādēm caur Ormuza jūras šaurumu, jo Saūda Arābija ir izbūvējusi cauruļvadu cauri tuksnesim uz valsts rietumiem. Iepriekš caur šo jūras šaurumu tika transportēti 20-25% pasaules tirgus naftas, līdz ar to pēc saūdiešu veiktajiem drošības pasākumiem likumsakarīga ir naftas cenai piesaistītās ģeopolitisko risku prēmijas samazināšanās vai izzušana vispār.
Z. Vaikulis stāsta, ka, par spīti krītošajām cenām, ražotāji nevis samazina, bet palielina ražošanas apjomus - lai uzturētu tekošos ieņēmumus un lai saglabātu tirgus daļas. «Visi lielākie naftas ieguvēji - Saūda Arābija, Krievija, ASV, Irāka, Apvienotie Emirāti - ieguvi strauji uzaudzējuši līdz rekordlieliem apmēriem. Notiek pašdestruktīvs riņķa dancis. Piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu tikai palielinās, un pašlaik katru dienu tiek izpumpēts par aptuveni diviem miljoniem barelu vairāk nekā patērēts, tādējādi ir iestājusies situācija, kad, tēlaini runājot, fizikas likumi vairs nestrādā. Ja naftas ir par daudz, ar cenām var notikt jebkas - tā var maksāt arī 20 dolāru par barelu,» spriež Z. Vaikulis. Taču viņš uzskata, ka šāda situācija nevar turpināties mūžīgi, līdzīgi savulaik neilgtspējīgas bija cenas virs 100 dolāriem par barelu. «Vieglākā vai smagākā formā, notiks piedāvājuma destrukcija, un tirgus kļūs sabalansētāks. Piemēram, ASV jau gadu jaunu naftas urbumu skaits strauji sarūk, un nupat apstājies arī naftas ieguves kāpums. Nav izslēgts, ka jau 2016. gadā tiks atrasts piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars, un, ja tas notiks, naftas cenām vajadzētu stabilizēties līmeņos, manuprāt, ne zemākos par 50 ASV dolāriem barelā,» secina CBL finanšu speciālists.
Nevajadzētu augt
Liela konkurence ir ne tikai naftas ieguvēju starpā, kas rezultējies straujā melnā zelta cenas kritumā, bet arī Latvijas degvielas tirgū. «Ja kāds no tirgotājiem samazina cenu, tad arī citiem, lai noturētu klientus, ir jādara tas pats,» skaidro M. Stirāns.
Viņaprāt, tuvākajos mēnešos degvielas cenai nevajadzētu augt, tirgus tendences drīzāk liecina par pretējo. Jautāts, vai degvielas cenu samazināšanās kaut kādā veidā varētu negatīvi ietekmēt peļņas rādītājus, M. Stirāns skaidro, ka degvielas mazumtirgotāju finanšu guvums veidojas no piecenojuma pie viena litra. Parasti šī marža ir 7-10 eirocentu robežās, kas esot divas reizes mazāk nekā Rietumeiropas valstīs. Tajā pašā laikā Latvijā degvielas tirgotavu skaits salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu ir trīs reizes lielāks nekā, piemēram, Lielbritānijā. Taču daudzas izmaksas attiecībā uz transportu un uzturēšanu ir tādas pašas kā Rietumos. Ja piecenojums saglabājas tāds pats, tad degvielas tirgotājiem izdevīgas ir zemas cenas, jo šādā gadījumā palielinās rentabilitāte. Taču vienlaikus saistībā ar lielajām izmaksām un augsto konkurenci rentabilitātes palielināšanās no vienas pārdotās degvielas vienības uzreiz nenozīmē būtisku peļņas palielināšanos.
Runājot par potenciālajām cenu izmaiņām, Z. Vaikulis neizslēdz iespējamību, ka, piemēram, 95. benzīna cena mazumtirdzniecībā var noslīdēt zem viena eiro litrā jau pie iepriekšējā gada nogalē vērojamās Brent jēlnaftas cenas tuvināšanās 35 dolāru atzīmei par barelu.
«Naftas cena teorētiski var nokrist arī zemāk, tajā pašā laikā mazumtirdzniecības cenās eksistē dabiski limiti tālākai lejupslīdei. Jau pašlaik pati nafta veido niecīgu daļu no kopējās mazumcenas. Pirmkārt, vien akcīzes nodoklis, kas janvārī kāpis par gandrīz trīs centiem uz litru, kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) veido 53 centus litrā. Pārstrādātāju un tirgotāju uzcenojumi ar PVN varētu veidot vēl 20-25 centus litrā. Tātad, pat ja nafta nemaksātu pilnīgi neko, 95. benzīna cena uzpildes stacijā būtu 80 centu,» cenas veidošanos skaidro Z. Vaikulis.
Jāpiebilst, ka vakar degvielas E98 cena vairākās Latvijas degvielas uzpildes stacijās bija ap 1,107-1,12 eiro.