EK plāno veikt pasākumus, lai uzlabotu darba devēju izpratni par vienlīdzīgu darba samaksu un iespējamajiem šī jautājuma risinājumiem. Iecerēts atbalstīt iniciatīvas dzimumu līdztiesības veicināšanai darbavietās, piemēram, piešķirot īpašus apzīmējumus, sertifikātus un apbalvojumus, kā arī palīdzēt izstrādāt instrumentus vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību noteikšanai. Piemēram, Vācija jau izstrādājusi speciālu programmatūru. Nav izslēgts, ka tiks ieviesti arī jauni juridiskie pasākumi.
Iepriekšējos gados Eiropā ir samazinājies tiešas diskriminācijas gadījumu skaits, kad par vienu un to pašu darbu sievietes un vīrieši saņem atšķirīgu atalgojumu. Tomēr darba samaksas atšķirības joprojām ir ļoti plašas. Pēdējo 15 gadu laikā tās Eiropā palikušas gandrīz nemainīgas, dažās valstīs pat pieaugušas. Atšķirības darba samaksā nozīmē to, ka sievietēm būs mazāki mūža ieņēmumi un pensijas; sievietes vairāk nekā vīrieši (22% pret 16%) cieš no ilgstošas un galējas nabadzības. Darba samaksas plaisu starp abiem dzimumiem nosaka gan sieviešu darba nepietiekams novērtējums, tradīcijas un stereotipi, gan darba tirgus segregācija un darba un privātās dzīves sabalansēšanas problēmas.
Atšķirība starp vīriešu un sieviešu vidējo bruto darba samaksu stundā visās tautsaimniecības nozarēs ES šobrīd ir 18%, dažādās valstīs un nozarēs šis rādītājs ievērojami atšķiras. Jaunākie Eurostat dati - par 2008. gadu - liecina, ka vismazākās sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības ir Itālijā (4,9%), kā arī Slovēnijā, Beļģijā, Rumānijā, Maltā, Portugālē un Polijā, bet vislielākās - Igaunijā (30,3%), Čehijā un Austrijā. Valstīs, kur sieviešu nodarbinātība ir zema, arī darba samaksas atšķirības ir nelielas, jo starp strādājošajām sievietēm ir maz zemas kvalifikācijas strādājošo. Lielākas darba samaksas atšķirības ir valstīs, kur abi dzimumi vairāk koncentrējas katrs savā ierobežotā profesiju un nozaru lokā. Tā tas ir arī Latvijā. Lielākas darba samaksas atšķirības ir arī valstīs, kur nozīmīga daļa sieviešu strādā nepilnu darba laiku.