Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs Dienai uzsvēra - vidēji gadā stacionēti tiek 10% attiecīgās teritorijas iedzīvotāju, bet piešķirtā kvota ir tikai 7-8%. Tas nozīmē, ka daudzas pašvaldību slimnīcas var nonākt līdz bankrotam.
Tikmēr R. Muciņš Dienai norādīja, ka daudzi pacienti tiek stacionēti nevis savas pašvaldības, bet gan citās, piemēram, Rīgas, slimnīcās. Tādēļ kvota ir mazāka. Turklāt slimnīcas no finansiālā viedokļa ir ieinteresētas stacionēt pēc iespējas vairāk pacientu un saņemt par to finansējumu. «Slimnīcas vienmēr centīsies savas gultas aizpildīt ar pacientiem un saņemt par to samaksu. Tādēļ valsts ir noteikusi kvotas, lai slimnīcas nebūtu ieinteresētas stacionēt tos pacientus, kuri var ārstēties ambulatori,» piebilda VM pārstāvis.
Stacionēto pacientu īpatsvars dažādās slimnīcās ir atšķirīgs, tas svārstās no 10% līdz pat 70%. Dienas aptaujāto pašvaldību slimnīcu pārstāvji gan noraida VM pārmetumus par nepamatotu stacionēšanu. Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs Dienai gan atzina, ka reizēm slimnīcas pildot arī sociālo funkciju. Tādēļ tām nākas stacionēt tos pacientus, kuriem ambulatora ārstēšana ir apgrūtināta. Tam iemesli var būt dažādi, piemēram, laukos ģimenes ārsts atrodas tālu no pacienta dzīvesvietas, trūkst naudas zālēm utt.
Lai situāciju mainītu, Slimnīcu biedrība, pašvaldību vadītāji un slimnīcu pārstāvji aicinās par nākamo gadu slēgt trīspusēju līgumu - valsts un slimnīcas savstarpējā līgumā kā trešo pieaicinot pašvaldību, kas ir slimnīcas īpašnieks. Tādējādi pašvaldībai būtu lielāka iespēja ietekmēt līguma saturu.
R. Muciņš gan šādu ideju vērtēja skeptiski, norādot, ka to neparedz pašreizējais regulējums. Viņš uzsvēra, ka līguma slēgšana ir labprātīgs process - ja pašvaldība līgumu neslēgs, tā būs šīs pašvaldības atbildība. J. Kalējs gan uzsver - ja pašvaldība atteiksies slēgt līgumu par NMP sniegšanu, pacienti tikšot nogādāti citās slimnīcās. Tā pašlaik jau notiek ar Bauskas, Siguldas un Limbažu iedzīvotājiem, jo šīs slimnīcas nesniedz NMP. Viņaprāt, vaina par šādiem gadījumiem jāuzņemas valstij, kas piešķīrusi pārāk mazu kvotu. «Pašvaldības kā īpašnieki ir atbildīgi, lai slimnīcas nenonāktu līdz maksātnespējai,» piebilda J. Kalējs.
VM pārstāvis gan norāda, ka slimnīcu gada pārskati neuzrādot maksātnespējas draudus.
Pašvaldību nostāja šajā jautājumā atšķiras. Piemēram, Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, kurš pārstāv premjera partiju Vienotība, Dienai norādīja, ka līgumu ar valsti nedrīkst neslēgt, jo tad cietīs iedzīvotāji. «Mums sarunās jācenšas panākt labvēlīgāki līguma nosacījumi, taču iedzīvotāju dēļ mēs to nedrīkstam nenoslēgt.» Viņaprāt, slimnīcām jāatsakās no sociālo funkciju pildīšanas, sniedzot tikai ārstniecības pakalpojumus un tikai tiem pacientiem, kuri nevar ārstēties ārpus slimnīcas. Tikmēr Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs (Ogres novadam) bija noskaņots daudz kareivīgāk, pieļaujot iespēju līgumu arī neslēgt.