Trešdien tiekoties ar I. Circeni, finanšu ministrs Andris Vilks konceptuāli atbalstīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas sasaisti ar plānveida veselības pakalpojumu saņemšanu, kā arī 5% no IIN noteikšanu veselības aprūpei. FM pārstāvis Aleksis Jarockis norāda: «Mūsuprāt, lai sistēma stātos spēkā un strādātu, likumdošanas bāzei jābūt ieviestai gadu iepriekš, lai nepārkāptu tiesiskās paļāvības principu.» Līdz maija beigām FM varētu sagatavot koncepcijas fiskālo novērtējumu, kurā analizēs ietekmi uz valsts budžetu un nozares budžetu. FM arī norāda, ka pagaidām esot vēl daudz neatbildētu jautājumu. Saeimā neoficiāli izskan nelielas bažas, vai jauno modeli nevarēs apstrīdēt Satversmes tiesā, jo Satversmē sacīts, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, kā arī vai tas nav pretrunā ar sociāli atbildīgas valsts principiem.
Riskus izslēdz
VM savukārt no FM gaida skaidru atbildi - kur nonāks noteiktie 5% no IIN - īpašā veselības apdrošināšanas fondā (kā, piemēram, Lietuvā), speciālajā budžetā vai arī kopējā valsts budžetā. I. Circene uzskata, ka vislabāk būtu šos 5% novirzīt tieši veselības aprūpes nozarei kā noteiktu naudu - veselības nodokli, nevis ieplūdināt kopējā kasē. «Mūsu piedāvājums ir 10 gados iziet uz 4,5% no IKP [veselības nozarei) un trūkstošo daļu valsts piemaksā [no valsts budžeta],» saka I. Circene. FM par risinājumiem vēl nerunā, tikai norāda, ka neatbalsta speciālā budžeta veidošanu, jo pārāk liels valsts speciālā budžeta īpatsvars, kas iezīmē budžeta ieņēmumus, samazina valdības iespējas elastīgi pārgrupēt finanšu resursus uz prioritāriem pasākumiem.
M. Grifitss izteicās, ka sistēma - nodokļu maksas saistīšana ar veselības aprūpes pakalpojumiem - varot ietekmēt bērnus, kuru vecāki nemaksā nodokļus, vai arī nodokļu nemaksātāji, nesaņemot ārsta palīdzību, var izplatīt slimību tālāk sabiedrībā, vēsta LETA. I. Circene uzsver - visiem bērniem Latvijā ir garantēta medicīnas palīdzība bez maksas, turklāt valsts turpinās visiem apmaksāt onkoloģisko slimību, infekcijas slimību, piemēram, tuberkulozes, HIV/AIDS, un vairāku citu slimību ārstēšanu.
Nedrīkst būt sliktāk
Atbilstoši I. Circenes piedāvātajam modelim valsts apmaksātā plānveida veselības aprūpe pienāktos nodokļa maksātājiem un attaisnotajiem nemaksātājiem - bērniem, pensionāriem, invalīdiem, bezdarbniekiem un vēl dažām iedzīvotāju kategorijām. Iedzīvotājiem, kuri neattaisnoti nemaksā nodokļus, pienākas tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet par plānveida pakalpojumiem jāmaksā pilna maksa vai arī jāveic ikgadējas iemaksas. VM pieļāva, ka šo iemaksu apmērs varētu būt 225 lati gadā, taču FM piedāvājums ir līdz Ls 240 gadā. Ļoti līdzīga sistēma Lietuvā darbojas jau vairākus gadus. Prognozētie ieguvumi - ēnu ekonomikas mazināšana, kā arī lielāks veselības aprūpes budžets. Tas ļautu risināt virkni problēmu - palielināt pakalpojumu pieejamību, mazināt rindas, celt mediķu algas. VM kā iespējamu variantu piedāvājusi FM - ja neveido īpašu fondu, varētu veselības nozarei atvēlēto daļu katru gadu palielināt par 0,1% no IKP, līdz ar to aprēķinos plānots pakāpeniski sasniegt budžeta finansējumu veselības aprūpei 4,5% apmērā no IKP. VM prognozē, ka 2020. gadā veselības aprūpes budžets sasniegtu aptuveni miljardu latu un būtu divreiz lielāks nekā patlaban.
FM pārstāvis A. Jarockis saka - jaunā koncepcija noteikti nedrīkstētu pasliktināt vispārējo Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli. Turklāt FM no VM vēl arī sagaidot kvalitatīvas reformas nozares iekšienē.