Kad laiku pa laikam Latvijā ierodas akreditācijas vizītē kādas attālas valsts vēstnieks, jau iepriekš zināms, ko viesis un mūsu amatpersonas teiks: «starp mūsu valstīm ir interesantas sadarbības iespējas», «jāattīsta sadarbības potenciāls» utt. Frāzes vien, bet tā pienākas. Nevar taču teikt, ka vispār jau nekādu reālu sadarbības interešu nav. Līdzīga situācija, kad runa ir par ASV biznesa interesēm Latvijā.
Un tas ir tikai loģiski. ASV uzņēmējiem darba pilnas rokas, apgūstot lielos Ķīnas, Indijas, Brazīlijas tirgus, kur citi mērogi un ieņēmumu apjomi. No šā viedokļa, pateicoties naftai, viena Angola ASV ir svarīgāka par visu Baltiju kopā un kuģu kustību apdraudošie Somālijas pirāti - būtiskāki nekā izmaiņas Latvijas likumos. Šķiet, pēdējā reize, kad ASV bija īstas ekonomiskās intereses Latvijā, pirms vairākiem gadiem bija spiediens uz Latvijas komercbankām skrupulozāk izturēties pret nerezidentu naudiņām.
Bet tas nekas. Mēdz jau teikt, ka lielākā garantija draudzībai (aprēķina) starp divām valstīm ir investīcijas, kuras viena valsts negrib pazaudēt otrā, tomēr Latvijas gadījumā ASV svarīgāk ir tas, ko mēs paši ikdienā pietiekami nenovērtējam. Proti, tas, ka Latvijai ir balsstiesības ANO, NATO, ES struktūrās, lai cik skeptiski mēs būtu par savu starptautisko ietekmi. Kamēr ASV var ar mums rēķināties savā ārpolitisko kombināciju aritmētikā, vismaz daļa viņu diplomātu mācēs kartē atrast Rīgu.