Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Dabasgāzes atklāšana sekmē konfliktu

Tālo Austrumu valstu uzņēmēju mierīgo un relatīvi stabilo ikdienu satricinājuši iespējamā Ķīnas un Japānas ekonomiskā kara draudi, turklāt šim konfliktam, ja tas reāli tiešām sāksies, var būt ietekme uz daudziem pasaules reģioniem.

Nesen uzliesmojušais Ķīnas un Japānas strīds (ar Taivānas aktīvu līdzdalību) par astoņu salu (precīzāk - piecu neapdzīvotu salu un trīs klinšu ar kopējo platību 7 km2) arhipelāga Austrumķīnas jūrā, kuru ķīnieši dēvē par Djaoju, bet japāņi par Senkaku salām, teritoriālo piederību izraisīja plašas spekulācijas presē par to, ka jābaidās pat par abu valstu ekonomiskā kara pāraugšanu militārā konfliktā. Pastāv pat bažas, ka militārs konflikts novestu pie ASV kā Japānas sabiedrotās iejaukšanās, rezultātā sekas nav prognozējamas.

Vilina dabasgāze

Strīdīgo arhipelāgu XIV gadsimtā atklāja Ķīna, savukārt Japāna salas ieguva 1875. gadā. Vēl pēc dažiem gadu desmitiem Japāna trīs no salām pārdeva privātpersonām, kuras arhipelāgu izmantoja kā bāzi zvejošanai. Savukārt pēc Otrā pasaules kara sakāvi cietusī Japāna bija spiesta parakstīt miera līgumu, atbilstoši kuram zaudēja visas iekarošanas karu rezultātā iegūtās teritorijas. Līgumam it kā vajadzētu attiekties arī uz Djaoju/Senkaku arhipelāgu, taču problēma, ka tobrīd tas šķita tik nenozīmīgs, ka dokumentā netika pieminēts. Rezultātā salas kā Okinavas prefektūras sastāvdaļa nonāca ASV pārziņā, bet 1972. gadā tās tika atdotas Japānai.

Vēl pirms tam pretenzijas uz arhipelāgu izvirzīja vispirms Taivāna, bet pēc tam komunistiskā Ķīna. Atkārtotas pretenzijas no abu Ķīnu puses izskanēja jau šī gadsimta sākumā, kad noskaidrojās, ka arhipelāga apkaimē varētu atrasties ievērojami naftas un dabasgāzes krājumi. Pekina un Tokija pat sāka sarunas par kopīgu arhipelāga izmantošanu, taču tās pārtrūka 2004. gadā, kad izcēlās pirmās publiskās domstarpības par salu piederību.

2008. gadā Ķīna un ar klusu Japānas piekrišanu sāka izpētes darbus arhipelāga apkaimē, lai noskaidrotu derīgo izrakteņu apjomu, un pašlaik ir secināts, ka salu tuvumā atrodas 200-250 miljardi kubikmetru iegūstamas dabasgāzes. Šāds apjoms ir līdzvērtīgs 6-7 gadu patēriņam Ķīnā un vairāk nekā desmit gadu patēriņam Japānā, par Taivānu nemaz nerunājot. Turklāt vēl nav izpētīta visa arhipelāga apkaime, un apjomi var palielināties. Visas trīs valstis izjūt energoresursu deficītu, un viņu interese par arhipelāgu (kontrole, kura ļautu kontrolēt arī ievērojamas teritorijas ap salām) ir saprotama.

Bezdarba draudi

Ieguvumi ir nesalīdzināmi mazāki par zaudējumiem, kādi rastos no ekonomiskā kara. Ķīnas un Japānas tirdzniecības apgrozījums 2011. gadā bija 343 miljardi, Japānas tiešās investīcijas Ķīnā - 12 miljardi ASV dolāru. Tāpat abu valstu ekonomikas ir savstarpēji atkarīgas - Japānas likumdošana aizliedz valsts uzņēmumiem ārvalstīs ražot tehnoloģiski sarežģītas iekārtas vai to komponentus, tādēļ, piemēram, daudzas automašīnu detaļas uz Japānas kompānijām piederošajām Ķīnas rūpnīcām tiek vestas no Japānas. Pārtrūkstot sadarbībai, cietējas būs abas puses, turklāt Japāna cietīs galvenokārt ekonomiski (Ķīna ir tās lielākā ārējās tirdzniecības partnere, savukārt Ķīnas ārējā tirdzniecībā Japāna atrodas trešajā vietā pēc Eiropas Savienības un ASV), turpretim Pekina arī iekšpolitiski.

Iesaistoties ekonomiskajā karā ar Japānu, Ķīna var nodarīt būtisku kaitējumu pretiniecei, piemēram, pārtraucot eksportēt Japānas elektronikas ražotajiem vitāli nepieciešamos retzemju metālus, kuru ieguvē Ķīna faktiski ir monopoliste, taču tajā pašā laikā strauji kritīsies valsts ekonomiskās izaugsmes tempi, kuri globālās krīzes ietekmē tāpat ir mazinājušies, kā arī pieaugs bezdarbs. Lai nu kam, bet Ķīnas komunistiem ir labi zināms, ka revolucionāras situācijas veidojas tur, kur ir liels skaits gados jaunu bezdarbnieku, tādēļ Ķīnas valdība centīsies nekādā gadījumā nepieļaut, ka tiek pārkāpta karogu vicināšanas robeža. Ķīnas ekonomika savā ziņā ir līdzīga velosipēdam - kamēr ekonomiskā izaugsme ir 8%, bet vēl labāk - 10%, tikmēr valsts ir stabila. Līdzko izaugsme nokrīt zemāk, Ķīnas vadībai nākas meklēt citas metodes iekšpolitisko problēmu sublimācijai, un Djaoju/Senkaku acīmredzami nav pūliņu vērtas.

Globāla līmeņa likmes

Runas, ka Ķīna un Japāna dažu klinšu dēļ varētu sākt ekonomisko karu, daudzi analītiķi nosauca par spekulācijām. Laikā, kad diplomāti apmainījās apvainojumiem, viņu kolēģi draudzīgā gaisotnē turpināja apspriest Ķīnas, Japānas un Dienvidkorejas - trīs Āzijas lielākās ekonomikas - brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Pirms dažiem gadiem sāktās neoficiālās sarunas šī gada maijā pārgāja oficiālā plāksnē un nav apstājušās ne brīdi, neraugoties uz ārējām domstarpībām, bet topošais brīvās tirdzniecības līgums jau ieguvis samēra konkrētas aprises.

Šāds bloks, kas sastāvēs no pasaules otrās, trešās un 14. lielākajām ekonomikām (pēc CIA World Factbook aprēķiniem) un faktiski arī 25. vietā esošās Taivānas, kuras ekonomika atšķirībā no politikas cieši saistīta ar Ķīnu, paver milzu perspektīvas iesaistītajām valstīm un pēc virknes ekonomisko rādītāju ievērojami pārspēs gan ASV, gan Eiropas Savienību, savukārt apvienības ģeopolitiskais potenciāls vispār sniedzas ārpus esošajiem priekšstatiem. Sākotnējās vienošanās arī paredz, ka norēķini zonā tiks veikti tikai nacionālajās valūtās (pieļaujot iespēju nākotnē izveidot vienotu valūtu), pilnībā atsakoties no ASV dolāra. ASV pēdējā iemesla dēļ attiecīgi cenšas bremzēt alianses tapšanu, un nav izslēgts, ka ne tikai ar diplomātiskām metodēm, bet paslepus kurinot valstu domstarpības.

Kaut gan šobrīd nekas neliecina, ka Ķīnas un Japānas valdības būtu ieinteresētas vērst konfliktu par Djaoju/Senkaku arhipelāgu plašumā, šāda iespēja nav izslēgta nākotnē, kādā no valstīm pie varas nākot nacionāli noskaņotiem politiķiem un rodoties nepieciešamībai atrast zibensnovedēju pūļa neapmierinātībai ar iespējamajām problēmām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Ķīnas, Japānas un Dienvidkorejas brīvās tirdznie

Par trīspusēju sarunu sākšanu tika paziņots 2012. gada 12. maijā pēc visu triju valstu vadītāju tikšanās
Oficiālajā paziņojumā par sarunu sākšanu norādīts, ka līguma noslēgšana ir pirmais solis ceļā uz jauna pasaules ekonomiskā centra izveidi
Ķīna ir Japānas un Dienvidkorejas lielākā ārējās tirdzniecības partnere, turpretim Japāna un Dienvidkoreja atpaliek
Brīvās tirdzniecības līgums attieksies uz aptuveni 1,5 miljardiem cilvēku

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?