Tas secināts pētījumā Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013, ko pagājušajā nedēļā publiskoja tā veicēji - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un pētījumu kompānija TNS Latvia. Ar šo pētījumu noslēdzies LDDK piecu gadu projekts, kura laikā darba devēji visā Latvijā tika izglītoti un atbalstīti drošākas darba vides izveidē. Tomēr arī nākotnē šo jautājumu cilāšana un risināšana jāturpina, ir vienisprātis pētījuma autori.
Piecu gadu veikums
Pētījums rāda, ka, lai arī pamazām, situācija darba apstākļu sakārtošanā uzņēmumos uzlabojas. Nodarbināto apmierinātība ar darbu, informētība par darba apstākļiem un darba vides riska faktoriem augusi kopš 2010. gada, kad tika veikts iepriekšējais līdzīga rakstura pētījums. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone norāda, ka darba devēji strādājošos par darba riskiem informē vairāk, darba aizsardzības pasākumiem aktīvāk arī piesaista ārējos speciālistus un biežāk interesējas, kā padarīt darba vidi un apstākļus piemērotākus efektīvai darba veikšanai. «Ir izdevies būtiski mainīt darba devēju domāšanu par darba aizsardzību, tas viņiem vairs nav tikai kāds 10. vai 15. dienaskārtības jautājums. Darba drošība veicina arī produktivitāti. Patlaban neviens darba devējs vairs nevar sūdzēties par neinformētību, pie vainas var būt tikai neizdarība vai neizpratne,» L. Menģelsone saka.
Uzlabojusies arī tieši jauniešu izpratne par darba vides jautājumiem, kas iepriekšējā pētījumā radīja vislielākās bažas. Interesanta ir arī pašreizējā kopaina arodslimību ziņā. Pēdējos gados vairāk arodslimību reģistrēts nevis tradicionāli par bīstamām uzskatītajās nozarēs (būvniecībā, energoapgādē utt.), bet gan veselības un sociālās aprūpes jomā. Pēc ekspertu domām, tas skaidrojams nevis ar to, ka «bīstamās» nozares kļuvušas mazāk bīstamas, bet gan ar to, ka citās jomās darba devēji un darbinieki sākuši pievērst vairāk uzmanības darba videi un veselības pārbaudēm.
Situāciju nopietni palīdzējušas uzlabot LDDK piecu gadu projekta aktivitātes. Visā Latvijā atvērti un aktīvi darbojas bezmaksas konsultāciju centri darba devējiem darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos. 1500 uzņēmumos veikts darba vides risku novērtējums 100 000 darba vietu. Darba devējiem notikuši semināri un izveidoti ikdienā lietojami rīki un materiāli, kas palīdz apzināt problēmas un atvieglo darba vides sakārtošanu (elektroniskā rokasgrāmata, tiešsaistes rīks Darbariski.lv, pirmoreiz Latvijā izstrādāta arī darba normēšanas metodoloģija u. c.). Savukārt jauniešiem izveidota interaktīva datorspēle portālā Prakse.lv, kurā pārbaudīt zināšanas darba aizsardzībā. Tā jau izspēlēta vairāk nekā 50 000 reižu un bez maksas būs pieejama vēl piecus gadus.
Neapmierina smags darbs
Pētījumā secināts, ka Latvijā pieaug to nodarbināto skaits, kuri ir apmierināti ar darba apstākļiem un darba vidi: patlaban tādu ir 84,8%, kamēr 2010. gadā bija 83,6%, bet 2006. gadā - 77,2%. Tiesa gan, tas neizslēdz iespēju, ka uzņēmumos joprojām pilnībā nav sakārtota darba vide.
Visvairāk strādājošo, kuri ir neapmierināti ar darba vidi un darba apstākļiem, patlaban ir tādās nozarēs kā koksnes, koka un korķa izstrādājumu, mēbeļu ražošana (27,7%), ūdens apgāde un atkritumu apsaimniekošana (20,2%), papīra, papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija (20,1%), ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (19,4%), pārtikas produktu un dzērienu ražošana (17,5%), tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana (16,7%), būvniecība (16,5%). Kā galvenos neapmierinātības iemeslus nodarbinātie min fiziski smago darbu, veselības riskus, netīru darba vidi u. c.
Savukārt starp iemesliem, kāpēc cilvēki ir ar darbu apmierināti, dominē patika pret darīto, lielāka personīgā neatkarība, iespēja līdzsvarot darbu un personīgo dzīvi, stāsta Ivars Vanadziņš, pētījuma līdzautors un RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors. Viņš arī piebilst, ka strādājošie paši sākuši vairāk uzņemties atbildību par darba aizsardzību savā darba vietā. Tajā pašā laikā bažas raisa tas, ka Latvijā joprojām ir daudz uzņēmumu, kur nav veikts darba vides risku novērtējums.
Kāda attieksme vadībai…
Darba vides riski bieži paliek nenovērtēti mikrouzņēmumos, tāpēc tā ir riska grupa attiecībā uz darba aizsardzības normu ievērošanu. Tiem turpmāk tiks pievērsta pastiprināta uzmanība. «Projekts ir noslēdzies, taču tas nenozīmē, ka ir beigusies darba aizsardzības procesa pilnveidošana. Šajā jomā vēl daudz darāmā. Nākamajos gados ir būtiski koncentrēties uz sadarbību ar mazajiem un mikrouzņēmumiem, kuru skaits tieši pēdējos gados, pēc krīzes ir būtiski pieaudzis un kurus sasniegt to nelielā mēroga dēļ ir daudz grūtāk,» saka L. Menģelsone.
Savukārt Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis norāda, ka vislabākā situācija darba apstākļu ziņā ir nevis tajos uzņēmumos, kur ir liels ieņēmumu apgrozījums un vadītāji brauc ar dārgiem auto, bet tur, kur darba devējam ir izpratne par cilvēkresursu nozīmi un ar to saistīto darba vides sakārtošanu. «Tas atšķir ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu uzņēmumu no tāda, kurš ir orientēts uz ātru peļņu īstermiņā. Darba devēja piemērs un attieksme pret darba drošības un darba tiesību jautājumiem uzņēmumā nosaka kopējo uzņēmuma kultūru, kam seko vidējā līmeņa vadītāji un darbinieki,» teic R. Lūsis. Viņš arī norāda, ka LDDK projekta piecos gados negadījumos bojā gājušo skaits darbā ir samazinājies par 30%. Tiesa, VDI dati rāda, ka pērn vairāk kļuvis nesmago darba negadījumu.