To, ka dabasgāze Latvijā ir par 30% dārgāka nekā Vācijā, intervijā laikrakstam Dienas Bizness uzsvēra ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers. «Kāpēc? Jo tāds ir noslēgtais līgums,» sacījis komisārs, kurš pieļauj, ka situāciju varētu mainīt visu ES valstu kopīgas sarunas par gāzes iepirkumu.
Latvijas gāzes (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis skaidro, ka vasarā, kad pieprasījums pēc gāzes vairākkārt krītas, pasaules gāzes kompānijas biržā to piedāvā par krietni zemāku cenu. Patlaban spot jeb pašreizējā tirgus cena biržā tiešām esot aptuveni par 30% zemāka nekā tā, ko paredz Eiropas valstu ilgtermiņa līgumi ar Gazprom, kur gāzes cenas pielāgo vidējai mazuta cenai pēdējo deviņu mēnešu laikā. «Gāzi par spot cenu mēs Londonā varam nopirkt jebkurā brīdī. Taču Latvijai nav tehnisko iespēju to piegādāt - nav nedz gāzesvadu no Eiropas, nedz gāzes termināļu,» skaidroja A. Dāvis. Arī G. Etingers DB norādīja, ka jautājums par atkarību no Krievijas dabasgāzes jārisina, būvējot starpsavienojumus ar Eiropu, lai vajadzības gadījumā piegādātu gāzi no Polijas un Vācijas, kā arī radot alternatīvus gāzes piegādes ceļus, pielāgojot ostas sašķidrinātās gāzes kuģiem. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) apliecināja, ka jau aptuveni pusgadu notiekot sarunas ar ES par gāzes piegādes alternatīvu finansēšanas iespējām, taču konkrētu lēmumu vēl neesot.
Arī ES komisārs Andris Piebalgs, kurš iepriekš atbildēja par enerģētikas jomu, un Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora v. i. Dins Merirands apliecināja, ka sarunas par gāzes tarifa pazemināšanu ar Gazprom būtiski kavē apstāklis, ka Latvijai nav alternatīvu gāzes iepirkšanai no Norvēģijas, Alžīrijas vai citām dabasgāzes eksportētājvalstīm, un Krievija to apzinās.
A. Kampars ir vienīgais, kurš pieļauj lielu varbūtību pozitīvam sarunu rezultātam starp LG un Gazprom, kas tuvāko mēnešu laikā varētu noslēgties ar parakstītu vienošanos par dabasgāzes cenas aprēķināšanas formulu Latvijai. Viņš cer, ka aptuveni 15% no dabasgāzes Gazprom nākotnē varētu piegādāt par spot cenu, kas aptuveni par 10% samazinātu patērētāju maksāto cenu par gāzi. A. Dāvis gan norāda, ka konkrētie abu pušu pārrunājamie priekšlikumi ir konfidenciāli un prognozēt tarifa izmaiņas ir pāragri. Viņš šaubās, vai gāzes tarifu patērētājiem izdosies samazināt, jo gāzesvadiem un krātuvēs esot nepieciešami lieli remontdarbi, un necelt tarifu izdodas tikai izteikti askētiska LG dzīvesveida dēļ. Viņš saprotot, ka jau šobrīd ļoti daudzi patērētāji nespēj maksāt iepriekšējās ziemas apkures rēķinus. «Un nākamā ziema solās būs vēl bargāka nekā pagājusī, tādēļ šogad nelūgsim regulatoram iespēju celt gāzes tarifus,» solīja A. Dāvis.
Eurostat interneta mājaslapā pieejamie dati par pērnā gada gāzes tarifiem Eiropas valstīs apliecina, ka par gigadžoulu dabasgāzes siltuma Latvijā mājsaimniecības maksāja 9,25 latus, Vācijā - Ls 6,47, Lietuvā - Ls 6,37, bet Igaunijā - Ls 5,67. «Bez tādiem cenu veidojošiem faktoriem kā tirdzniecības, sadales un uzglabāšanas komponenti gāzes tarifus katrā valstī ietekmē individuāla nodokļu sistēma, konkurences un uzraudzības līmenis,» norādīja A. Piebalgs. D. Merirands pie tarifu veidojošiem komponentiem pieskaitīja arī tās lietotāju skaitu un gāzesvadu garumu, kur katram metram ir savi uzturēšanas izdevumi.