Latvijā realitāte ir daudz skaudrāka nekā vairumā attīstīto valstu Eiropā un citur pasaulē - tur vēža slimniekiem apmaksā jaunās paaudzes medikamentus, kas ir efektīvāki un neizraisa grūti panesamas blaknes. Turpretī Latvijā moderni medikamenti tiek izsniegti tikai atsevišķu vēža diagnožu pacientiem, kas nozīmē, ka, piemēram, krūts, nieru, asins vēža slimnieki ir privileģētākā stāvoklī nekā tie, kuriem audzējs attīstījies citos orgānos.
«Tās ir ļoti dārgas zāles, un ļoti maza daļa var daļēji vai pilnībā tās apmaksāt. Visa ārstēšanas kursa cena parasti pārsniedz desmit tūkstošus eiro. Mēs no asociācijas esam rakstījuši, runājuši ar varas pārstāvjiem, taču process Latvijā ir lēns. Iebildums ir viens - zāļu augstā cena un finansējuma nepietiekamība,» saka Gunta Purkalne, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja. Pēc viņas teiktā, arī tā dēvētās vecās zāles spēj ārstēt vēzi, to iedarbība esot pierādīta, bet «atsevišķiem audzējiem, lai terapija būtu efektīvāka, vajadzētu papildus lietot jaunās zāles». Taču, tā kā Nacionālais veselības dienests (NVD) tās nav iekļāvis kompensējamo zāļu sarakstā, cerības uz jaudīgāku ārstēšanu izplēn. G. Purkalne atzīmē, ka pacienti parasti tiekot informēti, ka viņus varētu efektīvāk izārstēt ar jaunām zālēm, pat ja tās nav pieejamas. Tiekot gan mēģināts pieejamību nodrošināt izņēmuma kārtā: «Rakstām individuālus pieprasījumus [NVD], kas reizēm tiek apmierināti, bet lielākoties - ne.»
Nauda pāri griestiem
Vēzis tiek ārstēts ar spēcīgas iedarbības ķīmiskiem preparātiem, ko lieto atkārtotu kursu veidā, un to dēvē par ķīmijterapiju. Mērķis ir viens - nogalināt organismā vēža šūnas, kas pat pēc audzēja izgriešanas var atrasties audos vai citos orgānos. Tāpat ķīmijterapiju nereti pielieto pirms operācijas, lai mazinātu audzēja izmērus un apturētu tālāku augšanu. Ķīmijterapija vēža slimnieku ārstēšanai biežāk tiek pielietota tieši attīstītajās valstīs, bet zemēs, kas ir ceļā uz to, prevalē ķirurģija un staru terapija. Aptaujātie onkoloģijas speciālisti Dienai norāda, ka nepastāvot finansiālu apstākļu radīti ierobežojumi, piemēram - cik pacientiem ik gadu drīkst nozīmēt ķīmijterapiju, lai iekļautos pieejamā budžeta rāmjos. Arī NVD statistikā redzams, ka izdevumi par kompensējamajām zālēm tiek apkopoti gada beigās, kas nozīmē, ka «griesti» netiek noteikti.
Lai gan spēcīgās zāles neizraksta visiem pacientiem, jo kādam pietiek ar starošanu, ķīmijterapija simtiem pacientu ik gadu ir nozīmīgs posms ārstēšanā, daudziem - pēdējais salmiņš. Kas un kā izlemj, no kā tas sastāvēs, un tādējādi lielā mērā nosaka saslimušo iedzīvotāju likteni? NVD Zāļu ārstnieciskās novērtēšanas nodaļas vadītāja Antra Fogele skaidro, ka medikamentu iekļaušana kompensējamajā grozā esot komandas darbs, kas sastāv no trim posmiem. Vispirms tiek novērtēta zāļu klīniskā, pēc tam - ekonomiskā dokumentācija un nobeigumā veikti aprēķini - ietekme uz budžetu, potenciālais pacientu skaits. Onkologu ķīmijterapeitu viedoklis tiekot ņemts vērā, taču tam neesot izšķirošas nozīmes: «Speciālisti var nebūt apmierināti ar piedāvāto [medikamentu] grozu, taču aiz katra lēmuma ir konkrētie kritēriji,» norāda A. Fogele. Vaicāta, vai NVD reaģē, kad tirgū parādās jaunāki, uzlaboti medikamenti, kuru efektivitāte ir pierādīta, A. Fogele teic, ka lēmums tik un tā tiekot pieņemts standarta procedūras veidā - zāļu efektivitāti vērtējot kontekstā ar budžeta iespējām: «Kopējais [kompensējamo vēža ārstēšanas medikamentu] saraksts līdz šim mainījās divas reizes gadā, bet drīzumā tas varētu mainīties līdz pat četrām reizēm. Tas nozīmē jaunu zāļu parādīšanos. Tiek kompensēti arī atsevišķi medikamenti ķīmijterapijas blakusparādību mazināšanai. Piemēram, normāla asins sastāva uzturēšanai, sliktas dūšas novēršanai, kaulu metastāžu ārstēšanai.»
G. Purkalne jau iepriekš norādīja, ka mūsdienīgu medikamentu lietošanas apjoma ziņā uz vienu pacientu Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā, un tas būtiski ietekmējot onkoloģisko slimību ārstēšanu. Pērnā gada rudenī Latvijas valdības deklarācijā pirmo reizi iekļauta apņemšanās paplašināt pierādījumos balstītu nepieciešamo zāļu un medicīnas ierīču kompensēšanu: «Protams, ieraksts valdības deklarācijā nav saistošs izpildei, ja neredzēsim konkrētas aktivitātes citā būtiskā dokumentā - valdības rīcības plānā.»
Bīstama terapija?
Nevar gan sacīt, ka veselības naudas dalītājiem jau tagad nebūtu resursu - vēža ārstēšanas zāļu industrijai no Latvijas nodokļu maksātāju naudas pēdējo sešu gadu laikā tikuši simts miljoni eiro. Summas palielinās gadu no gada - piemēram, pērn valsts kompensējamās zāles onkoloģisko slimību ārstēšanai izmaksājušas 19,9 miljonus eiro, liecina NVD dati. Atsevišķi Latvijas Onkoloģijas centra pacienti sarunā ar Dienu norādīja, ka viņi apzinoties - viņu slimība «baro» kāda biznesu, un tas savukāt mazinot ticību ķīmijterapijas efektivitātei. Piemēram, Agris, kurš ārstējas no zarnu vēža, norāda, ka uzticas ārstiem, taču zemapziņā esot vairākas sazvērestības teorijas par spēcīgajiem medikamentiem, to skaitā - ka tie organismam varot nodarīt pat lielāku kaitējumu nekā vēža šūnas. «Cilvēkiem mūsdienās ir pieejama plaša informācija, daudzi interesējas, lasa, meklē un diemžēl uzduras arī sazvērestības teorijām. Internetā ir daudz noderīgas informācijas, taču tikpat daudz - aplamas, pat kaitīgas. Diemžēl ne katrs spēj izvērtēt, kas ir patiesība, kas - maldi,» uzskata Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģijas un rezidentūras galvenā speciāliste Dace Baltiņa. Arī onkologi ķīmijterapeiti zina teikt par gadījumiem, kad vēža slimnieki atsakās no ķīmijterapijas, jo uzskata, ka tā ir nāvējoši bīstama un ka cilvēki mirst no tās, nevis no audzēja.
Komentējot to, G. Purkalne ir skarba: «Gribu pateikt ļoti skaļi - pacienti mirst no vēža, nevis no ārstēšanas! Tas mīts, kas valda, ka ķīmijterapija sagandē visu, ir maldīgs un varbūt pat mērķtiecīgi īstenota propaganda neārstēties ar laicīgām zālēm, bet meklēt dažādas nepierādītas alternatīvas. Vai visa pasaule ir prātu zaudējusi un izdotu pietiekoši lielu naudu par zālēm, ja būtu tā, ka pacienti mirtu no ārstēšanas?»
Uz veselību caur ģībšanu
Tikmēr cilvēki, kuri ārstējas vai jau izveseļojušies no vēža, neskopojas ar savu ķīmijterapijas pieredzi. Piemēram, Ieva, kura ar vēzi saslima 26 gadu vecumā, veselīga dzīvesveida portālam Happywhispers.lv atklāj, ka pirmajos trīs ķīmijterapijas mēnešos viņai tikusi piemērota trieciendeva - organismā ielaisti aptuveni 12 litri stipru medikamentu: «Organisms bija šokā. Fiziski visgrūtāk bija pēc ķīmijterapijas kursa noslēguma: milzīgs bezspēks, galvas reiboņi, samaņas zudumi, paaugstināta temperatūra, sāpes muskuļos un īpaši mugurā (tas saistīts ar kaulu smadzeņu darbību un leikocītiem, kurus ļoti ietekmē ķīmija). Bija reizes, kad noģību uz ielas vai vannas istabā, bet ar laiku iemācījos sajust, kad tuvojas reiboņi, un laikus apsēdos. Vienmēr līdzi nēsāju ožamo spirtu, lai nepieciešamības gadījumā ir pa rokai.» Ieva arī atklāj, ka ķīmijterapijas laikā bijuši ierobežojumi uzturā, piemēram, nebija ļauts lietot produktus, kas satur cukuru. Ārstēšanās sekas jūtamas pat pusgadu pēc izveseļošanās - paaugstinātas fiziskās vai emocionālās slodzes izraisot lielu nogurumu. Vēl citi vēža pacienti atklāj, ka ķīmijterapija laupījusi viņu organisma imunitāti, provocējusi alerģijas, taču ļāvusi palikt dzīvam.