Pulksten vienpadsmitos no rīta vēl esmu ļoti miegaina. Vispirms Kristiāna liek mums aizvērt acis, dziļi elpot, atslābināties un nomierināties - lai atslēgtos no ikdienas steigas un sagatavotos dejai. Nedaudz iesildāmies. Pārējā nodarbība paiet, soli pa solim mācoties konkrētas dejas horeogrāfiju. Iesākumā viņa kopā ar meitenēm atkārto jau iepriekš iemācītos soļus, otrajā nodarbības daļā tiek apgūtas jaunas kustības. Plūstošas kustības mijas ar asām, dejā ir daudz griezienu. Kristiāna atgādina, ka nozīmīgs ir arī skatiens. «Laiks mosties,» viņa saka un liek atkārtot kustības atkal un atkal. Katram solim ir jāizstaro enerģija.
Nevajag baidīties
Bez minstināšanās un liekām parazītkustībām izpildīt daudzos griezienus nav viegli. Saprotu, ka dejas kustības man izdodas tikai aptuveni, pietrūkst precizitātes un emociju. «Viss ir atkarīgs no paša,» saka Kristiāna. «Reizēm cilvēki pienāk klāt un saka - man nesanāk, es nevaru! Taču, kā teica viena pasniedzēja, es varu atvērt durvis, bet jāienāk tev pašam. Varu tikai iedot enerģiju un paskaidrot.» Galvenais ir azarts un vēlme apgūt džeza deju, tāpēc priekšzināšanu trūkums nav šķērslis, iedrošina Kristiāna.
Saulainajā rītā deju zāle ir pustukša. Izskatās, ka visas meitenes, kas piedalās nodarbībā, ir vai nu skolnieces, vai studentes. «Šoreiz tā gadījies,» saka Kristiāna. «Parasti mēs esam vairāk.» Arī vecuma ierobežojuma nav. Jaunākajai dalībniecei varētu būt desmit gadu, bet nāk arī sievietes pāri trīsdesmit. «Ja ķermenis atļauj kustēties un ir vēlēšanās, džeza dejā vecumam nav nozīmes. Fantastiski, ja sieviete svētdienas rītu velta sev. Man tā ir sevis sagatavošana jaunai nedēļai.»
Iemīlējās džezā
Kristiāna (22 gadi) pati dejo jau kopš triju gadu vecuma. Deju studijā Dzirnas viņa iepazinās ar džeza deju. Vēlāk mēnesi pavadīja Francijas dienvidos, Nicā, kur džeza dejas skolas OffJazz vasaras kursos iemīlējās šai dejā pa īstam. Tagad viņa studē moderno deju Kultūras akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā un kopš septembra vienreiz nedēļā pasniedz nodarbības I-dejas mājā. Gribētos biežāk, taču pagaidām laika trūkuma dēļ tas nav iespējams.
Džeza deja ir klasiskās un mūsdienu horeogrāfijas sajaukums, kas spēcīgi ietekmējies no džeza mūzikas skaņām, ritmiem un tehnikas. Tāpat kā mūzikai, kas iespaidojusi džeza deju, tās saknes meklējamas afroamerikāņu kultūrā. Šai dejā liela nozīme ir improvizācijai un individualitātei, bet tai pašā laikā - spējai sadarboties, lai panāktu vēlamo rezultātu. Liela ir arī klasiskā baleta ietekme, un lielākā daļa džeza dejotāju sākuši tieši ar klasiskās dejas apguvi. Kaut džeza deja kļuva populāra jau pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, vislielāko popularitāti tā ieguva ar Brodvejas mūzikliem un filmām.