Līdzdalības monopolizācija un centralizācija - organizāciju šķirošana sociālajos partneros un pārējos pilsoniskos spēkos - ir veicinājusi savstarpējo negatīvo konkurenci un atsevišķu partneru nevēlēšanos atzīt un atpazīt citus nozīmīgos procesos. Kā viens no piemēriem jāmin sabiedrības līdzdalība valsts budžeta izstrādes procesā. Starptautiskā Valūtas fonda tehniskā misija 13.04.2010. LR Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes laikā teica, ka Latvijā ir vēlama lielāka sabiedrības līdzdalība budžeta veidošanas procesā. Tas nozīmē, ka budžeta procesam un skaitļiem jābūt saprotamiem ne tikai Finanšu ministrijai un trim izredzētiem sociāliem partneriem, bet gan plašākai sabiedrībai.
Biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse ir kontaktpunkts sadarbībai starp pilsoniskām organizācijām, ministrijām, citām valsts institūcijām. Nevalstisko organizāciju līdzdalība šobrīd notiek neskaitāmos līmeņos, apjomos un veidos. Būtiskākie saskares punkti daudziem gan iesaistītajiem, gan arī neiesaistītajiem ir vairāk vai mazāk dzirdēti institucionālie nosaukumi - Nacionālā trīspusējās sadarbības padome; Valdības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorands; Nacionālā attīstības padome; Tautsaimniecības padome; Reformu vadības grupa; Pilsoniskās sabiedrības padome; Vides konsultatīvā padome; Augstākās izglītības padome; ministriju darba grupas un padomes - neskaitāmos un neapzinātos daudzumos un kvalitātēs.
Ilgstošā laikposmā šāda necaurspīdīga un neloģiska lēmumu pieņemšanas secība noved pie tā, ka nelietderīgu darbošanos valsts nevar atļauties un nespēj nofinansēt. Jāaizņemas finansējums, lai «lietu ūdeni uz tām pašām dzirnaviņām», bet iedzīvotāju grupu vajadzību apzināšana turpina būt fragmentāra. Iedzīvotāju vajadzības kampaņveidīgi tiek noskaidrotas, organizējot no augšas patronētas kampaņas par Latvijas mērķiem, bet rīcības politiku tapšana turpinās «koridoros», «kastītēs», «pie kafijas tases» utt.
Tā rezultātā jāsecina, ka līdzdalība, kuras veidošanā un nodrošināšanā ir iesaistīts daudz cilvēku intelektuālā, laika un finanšu resursu, kopumā nav efektīvi vērsta uz Latvijas iedzīvotāju vajadzību apzināšanu un apmierināšanu publisko pakalpojumu sniegšanas ietvarā.
Lai nodrošinātu domāšanas maiņu un sasniegtu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā Latvija 2030 izvirzīto mērķi - «Izveidot valsts pārvaldību, kura ir efektīva, spēj ne tikai ātri reaģēt uz pārmaiņām, bet arī paredzēt un virzīt tās, radot sabiedrībai nozīmīgus un nākotnē nepieciešamus pakalpojumus un, kurā aktīvi līdzdarbojas lielākā daļa Latvijas sabiedrības», ir nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota izpratne, dialogs un sadarbība.
Partneru - valdības un organizētās pilsoniskās sabiedrības grupām - sadarbības ietvaros pārredzamā laikā veicami pieci soļi. Pirmkārt, nepieciešams veikt organizētās pilsoniskās sabiedrības līdzdalības saturisko inventarizāciju, kuras laikā tiktu izvērtēti visu līdzšinējo - sadarbības līgumu, darba grupu, memorandu un citu sadarbības formu - uzstādījumi un to «kalpošana» valsts attīstības uzstādījumiem. Otrkārt, ir nepieciešama organizētās pilsoniskās sabiedrības kapitāla mērījuma Latvijā izdarīšana, nodrošinot tā sociālo, ekonomisko un politisko pienesumu apzināšanu un ietekmi tautsaimniecībā. Treškārt, konsolidēt esošo līdzdalību, kuras rezultātā valsts īstermiņa saistības tiktu pārvērstas par ilgtermiņa saistībām. Ceturtkārt, izveidot jaunu «sadarbības memorandu starp organizēto pilsonisko sabiedrību un valsti», kas nodrošina subordinētu līdzdalības mehānisma izveidi, kas nodrošina tā ciešu sasaisti ar Latvijas attīstības plānošanas procesiem, nevis veidojot paralēlu sistēmu. Un visbeidzot, jānodrošina šā mehānisma pārbaude un ieviešana praksē kā vispārpieņemta norma.
Tomēr šo sadarbību var stiprināt tikai un vienīgi visu pieņemti līdzdalības «spēles noteikumi» un principi. Principu pamatā ir tas, ka valsts, darba devēji, darba ņēmēji un nevalstiskās organizācijas atzīst, ka puses ir līdzvērtīgi sadarbības partneri, un atzīst, ka visu partneru līdzdalība dod būtisku ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.
*Biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse direktore