Diena jau rakstīja, ka depozīta sistēma paredz, ka personai, kura vēlas iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par iepirkumu, kura līgumcena ir, sākot no pieciem miljoniem eiro, samaksāt depozītu 0,05% apmērā no līgumcenas. Maksimālā depozīta summa būtu noteikta līdz 7000 eiro. Iemaksāto summu atmaksātu pilnībā, ja sūdzību IUB atzītu par pamatotu vai daļēji pamatotu.
Atturēs negodīgos
Grozījumu izstrādes darba grupa, kuru vada Valsts kancelejas direktores vietnieks Ivars Mēkons, uzskata, ka depozīta sistēma varētu atturēt, piemēram, negodprātīgus konkurentus no nepamatotu sūdzību iesniegšanas. Pašlaik saskaņā ar IUB vadītājas Daces Gailes teikto tiek pārsūdzēti apmēram 11% no visiem iepirkumiem, par kuriem sludināts konkurss, turklāt vismaz katra otrā sūdzība izrādās nepamatota. Tieši par šo konstatējumu ir vislielākie strīdi. I. Mēkons uzsver, ja katra otrā sūdzība ir nepamatota, kaut kas jādara lietas labā, respektīvi, jācenšas samazināt pārsūdzību skaitu. Savukārt Valsts kontrole, gluži otrādi, uzsver, ja faktiski katra otrā sūdzība ir pamatota, tad nevar ieviest tādus instrumentus, kas ierobežotu tiesības pārsūdzēt iepirkumu rezultātus.
I. Mēkons uzsver, ka šāda depozīta sistēma iepirkumu pārsūdzības gadījumos darbojas daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs un Latvijas noteiktais depozīts 0,05% apmērā no līgumcenas ir viens no pieticīgākajiem. Piemēram, Čehijā tas ir 1% apmērā no līgumcenas. «Depozītu sistēmas ieviešana atturēs negodprātīgus uzņēmējus no pārsūdzību iesniegšanas, jo pašlaik pārsūdzību iesniegšanas iespēja tiek izmantota kā ierocis konkurences cīņā par pasūtījumu. Rezultātā lielie iepirkumi, īpaši tie, kas saistīti ar ES fondu apguvi, tiek nepamatoti aizkavēti,» norāda I. Mēkons. Viņš arī uzskata, ka plānotā sistēma nekavēs sūdzību iesniegšanu pamatotos gadījumos, jo, ja kaut viens pārsūdzības punkts izrādīsies pamatots, IUB depozītu atmaksās.
Pasūtītāji esot pavirši
Savukārt Valsts kontroles juridiskais padomnieks Edgars Pastars uzsver, ka viņa pārstāvētā iestāde nav pret depozītu sistēmas ieviešanu principā: «Valsts kontrole uzskata, ka depozītu ieviešana ir pāragra situācijā, kad katrs otrais pārsūdzētais lēmums atzīts par pamatotu. Tad, kad pamatotu sūdzību skaits saruks līdz 15% vai 20%, varētu arī runāt par depozītiem.»
Valsts kontrole savā atzinumā norāda, ka «apstrīdēšana ir valsts pārvaldei dota iespēja pašai labot savu kļūdu un novērst finanšu līdzekļu izšķērdēšanas risku. Tāpēc līdzekļu apgūšanas (iztērēšanas) ātrums nav galvenais kritērijs. Būtiskākais ir tiesiska un lietderīga līdzekļu izlietošana. Turklāt piedāvātais risinājums nav vērsts tikai uz nepamatotiem apstrīdēšanas iesniegumiem, bet atturēs no vēršanās IUB arī tādos gadījumos, kad pārkāpumi iepirkumu procedūrā ir pieļauti, bet iesniedzējs nevēlēsies riskēt ar naudas līdzekļiem. Savukārt tie, kam līdzekļu pietiks, tāpat sniegs sūdzības, kā vien vēlas.» E. Pastars uzsver, ka pārsūdzības projektu aizkavē tikai par pusotru mēnesi, kas ir pilnīgi samērīgs termiņš.
IUB vadītāja Dace Gaile, skaidrojot savu nostāju, bilst, ka nevēlas komentēt juridiskos argumentus par vai pret depozītu sistēmu. «No vienas puses, nepamatotas pārsūdzības ir problēma. No otras -, ir ļoti jāstiprina pasūtītāju kapacitāte un zināšanas, jo iepirkumu nolikumi daudzos gadījumos patiešām ir kļūdaini. Tas lielā mērā skaidrojams arī ar personāla mainību valsts pārvaldē, jo semināros par iepirkumiem sejas mainās ļoti bieži.»
Pret kašķa meklētājiem
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) eksperts konkurētspējas jautājumos Jānis Butkevičs stāsta, ka LTRK biedru vidū neesot vienotas nostājas minētajā jautājumā, tomēr vairums uzņēmēju esot pret depozītu sistēmas ieviešanu, jo tas aizkavēšot uzņēmējus arī pamatotu aizdomu gadījumos vērsties IUB, jo būs bail zaudēt naudu. Turklāt, kā norāda J. Butkevičs, ja tiks pieņemti šādi grozījumi, tas varētu būtiski pazemināt iepirkumu dokumentācijas kvalitāti.
Savukārt Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Māris Logins pieļauj, ka depozītu varētu ieviest, tomēr tas, cik lielam depozītam jābūt un kādos gadījumos tas jāpiemēro, vēl ir diskutējams jautājums. «Mūsu skatījumā pati galvenā problēma iepirkumos ir nevis pārsūdzības, bet pārāk augstais slieksnis, no kura jāpiemēro iepirkuma procedūra sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Lūk, tā ir īsta un reāla problēma,» pārliecināts M. Logins.
Pasūtītāju attieksme gan ir vairāk minētos grozījumus atbalstoša. Tā, piemēram, Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks (ZZS) teic, ka depozītu ieviešanu noteikti atbalsta, jo pašreizējā sistēma ir labvēlīga «sūdzmaņiem un kašķa meklētājiem, bet pasūtītāju neviens neaizstāv. Tā rezultātā mēdz aizkavēties projekti, ja plānots celtniecību uzsākt rudenī, tad iepirkuma pārsūdzēšanas dēļ to var sākt tikai ziemā, kas nav piemērots gadalaiks un tādējādi kavēšanās ir būtiska,» situāciju raksturo M. Sprindžuks.
D. Gaile gan apliecina, ka IUB visas pārsūdzības izskata mēneša laikā, un tikai tad, ja ir kāda ļoti sarežģīta lieta, kur jāpieaicina eksperti, darbs var aizņemt pusotru mēnesi. Turklāt, kā nosaka Publisko iepirkumu likums, pasūtītājam, izsludinot iepirkumu, šis laiks ir jāierēķina.
Par valdības atbalstītajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā vēl jālemj Saeimai. Jāatgādina, ka šis nav pirmais mēģinājums ieviest depozītu sistēmu. Tāds bija arī 2010. gadā, taču toreiz Satversmes tiesa šādu normu uzskatīja par Satversmei neatbilstošu.
Pašreizējo likuma grozījumu izstrādes darba grupa gan ir pārliecināta, ka tagad situācija un konteksts ir cits, līdz ar to minētie grozījumi nav pretrunā ar toreizējo spriedumu.