Patīkami, ka rūpējas
Ja pusi no tavām studijām apmaksā darba devējs, tas ir ļoti no svara, saka a/s Latvijas balzams (LB) Plānošanas nodaļas vadītāja Elīna Baufāle, kas pērn pabeidza prof.bakalaura neklātienes studijas finansēs Banku augstskolā. Studēt viņa sāka divus mēnešus pēc tam, kad sāka strādāt uzņēmumā kā loģistikas speciāliste, un visus šos piecus gadus LB sedza 50% no viņas studiju maksas. «Tā ir drošības sajūta, ir patīkami, ka darba devējs par tevi rūpējas,» Elīna saka. Uz šādu atbalstu joprojām var pretendēt ikviens LB darbinieks, «neesmu dzirdējusi, ka kādam tiktu atteikts». Ik gadu studējošajam darbā jāiesniedz izziņa no augstskolas, ka viņš joprojām mācās, bet pēc diploma iegūšanas uzņēmumā jānostrādā divi līdz trīs gadi atkarībā no summas, ko tas ieguldījis darbinieka izglītībā. «Ja gribi darbu mainīt, jāatmaksā kāda daļa no šīs naudas. Es turpinu strādāt LB, bet, ja man būtu citi plāni, tad tas būtu zināms apgrūtinājums. Taču var saprast arī darba devēju - kurš gan grib ieguldīt darbiniekā un pēc tam viņu pazaudēt,» Elīna spriež un piebilst - iegūtajai augstākajai izglītībai savs nopelns ir arī viņas kāpienā pa karjeras kāpnēm.
Iegūst abas puses
«Studijas apmaksājam, lai veicinātu darbinieku attīstību un tālākizglītošanos. Studijas sniedz lielāku pievienoto vērtību nekā atsevišķi kursi, un tās liecina par darbinieka mērķtiecību un vēlmi sasniegt vairāk. Otrs: ieguvējas ir abas puses - mazinās kadru mainība, darbinieki novērtē šo papildu bonusu, ir motivētāki, lojālāki, saņemam jaunas atziņas,» LB taktiku pamato Signe Bīdermane, uzņēmuma Personāla un administratīvā departamenta direktore. LB apmaksāt studijas saviem darbiniekiem piedāvā kopš 2003. gada, tiesa, līdz krīzei tas darīts pilnībā, tagad - 50% apmērā. «Darbinieks ir motivētāks turpināt studijas, ja ir ieguldījis arī savus līdzekļus.»
Līdz šim studiju apmaksas iespēju izmantojuši 67 LB darbinieki. Tai var pieteikties jebkurš, kas uzņēmumā nostrādājis vismaz gadu un ir izvēlējies akreditētu studiju programmu. Priekšroka gan ir tiem, kas studē ar nozari saistītas lietas. «Vadības studijas atbalstām, ja saskatām darbiniekā vadītāja potenciālu. Jebkurā gadījumā ņemam vērā tiešā vadītāja vērtējumu par darbinieka sniegumu, attieksmi pret darba pienākumiem, vēlmi attīstīties, pielietot darbā studijās apgūto. Atbalstām arī tos, kuri sākuši studēt pirms darba LB,» stāsta S. Bīdermane. Īpaši nozīmīgs šis uzņēmuma atbalsts bijis darbiniekiem ar nopietnu darba pieredzi, kas augstskolu absolvē pusmūžā, - tas palīdzējis vispār saņemties studijām.
Ieguvumu ir daudz, taču pastāv risks, ka līdz ar diploma ieguvi darbinieks vēlas izaugsmi karjerā un atbildīgāku amatu. «Ja viņš te nesaņem atbilstošus apstākļus sava potenciāla realizēšanai, viņš tos meklē citur. Taču mums ir veiksmīgi piemēri, kad darbiniekam atrasta jauna, izaicinoša pozīcija uzņēmumā,» saka S. Bīdermane.
Taupītāju tomēr vairāk
Arī SEB banka šogad uzsākusi darbinieku stipendiju programmu - katru gadu finansiāli tiks atbalstītas piecu darbinieku maģistra vai doktora līmeņa studijas. Ls 1500 stipendijai pieteikties var jebkurš, kas SEB uzņēmumos Latvijā nostrādājis vismaz trīs gadus, un stipendiāti tiks izvēlēti konkursa kārtībā, ņemot vērā izvēlēto studiju pienesumu darbinieka profesionālajai izaugsmei, viņa sasniegumus un apbalvojumus SEB grupā.
Darba devējiem, apmaksājot darbinieka studijas, pārsvarā ir trīs savstarpēji saistītas motivācijas: darbinieka lojalitāte, viņa kompetenču paplašināšana, īpaši tad, ja konstatēts to trūkums, un pēctecības nodrošināšana, kad šādi tiek «audzēti» nākamie vadītāji, skaidro personāla atlases uzņēmuma Talentor Latvia vecākā partnere Katrīna Ošleja. Tomēr, par spīti labajiem piemēriem, darba devēju, kas darbiniekiem sedz studiju maksu, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, ir ļoti maz, viņa vērtē. Piemēram, MBA studijās, kuras uzņēmumi parasti atbalsta vislabprātāk un kuru sniegtās kompetences tirgū ir ļoti pieprasītas, pirms krīzes finansiālu atbalstu no darba devēja bija saņēmuši aptuveni 40% no studētājiem (augstākā līmeņa vadītāji), savukārt patlaban tādu ir labi ja 0,5%. «Arī pasaulē ir samazinājies MBA studētgribētāju skaits, un kāpuma nav. Darba devēji taupa, un ne katrs vadītājs vēlas vai var atļauties pats apmaksāt studijas. Šādi investēt attur arī eiro nestabilitāte,» stāsta K. Ošleja. Biežāk gadās, ka darba devējs izsniedz darbiniekam bezprocentu kredītu studijām vai ka valsts uzņēmumi atbalsta darbiniekus, kuri nokļuvuši valdes līmeņa amatos, bet kuriem trūkst kompetenču.
Bremzē arī nodokļi
Ir vēl kāds apstāklis, kas darba devējus kavē apmaksāt darbinieku studijas - uzņēmumam tie ir papildu izdevumi, kas tiek aplikti ar visiem uz darba samaksu attiecināmiem nodokļiem. VID skaidro: ja darba devējs darbiniekam sedz mācību maksu augstskolā vai atmaksā studiju kredīta pamatsummu, šie maksājumi tiks attiecināti uz darbinieka algota darba ienākumu, par kuru jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Papildu uzņēmuma ienākuma nodoklis uzņēmumam nav jāmaksā, ja tam radušās personificējamas izmaksas par darbinieka apmācību, taču ir jābūt noslēgtam rakstiskam līgumam ar darbinieku par to, ka šādi iegūtā izglītība tiks izmantota uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanā. Citos gadījumos uzņēmuma izdevumi saistībā ar darbinieku studijām augstskolā netiek uzskatīti par saimnieciskās darbības izdevumiem un par to summu palielina kapitālsabiedrības ar nodokli apliekamo ienākumu.
Ar to nemierā ir Antra Spickus, SIA Konekesko Latvija valdes priekšsēdētāja: «Piemēram, mehāniķa kvalifikācijas celšanas kursi, ko apmaksā uzņēmums, tiek uzskatīti par saimniecisku izdevumu, savukārt tehnisko darbinieku bakalaura studijas inženierzinātnēs vai grāmatveža maģistrantūras studijas grāmatvedībā - ne. Bet ieguvums uzņēmumam būtu gan vienā, gan otrā gadījumā!» A. Spickus stāsta, ka šī iemesla dēļ Konekesko patlaban darbiniekiem apmaksā tikai kursus, bet studiju maksu - reizi gadā vienam darbiniekam, konkursa kārtībā izvērtējot sesiju rezultātus. Pēc A. Spickus domām, likumdošanā būtu jāievieš izmaiņas, lai darbinieka studiju apmaksa vairs netiktu aplikta ar algas nodokļiem, tāpat likumā jāparedz uzņēmuma tiesības no izstudējušā darbinieka pretī prasīt noteikta laika «atstrādāšanu» vai naudas atmaksāšanu, ja viņš no uzņēmuma aiziet ātrāk.