gadā līdz pat XXIV Dziesmu svētkiem 2008. gadā. Viņa 1968. gadā izcīnīja Latvijas mūzikas vēsturē pirmo starptautiskā konkursa zeltu. Laikā, kad citi vēl šaubījās vai baidījās, viņa uzņēmās māksliniecisko vadību pirmajiem lielajiem, dziesmotajiem trešās atmodas notikumiem, muzikāli pārraugot Tautas manifestāciju Mežaparka estrādē 1988. gadā un Tautas frontes pirmajā kongresā diriģējot visu trīs Baltijas valstu himnas. Tādēļ arī viņas pēdējā gaitā piektdien, 30. janvārī, pie Brīvības pieminekļa kori dziedās Dievs, svētī Latviju!
A. Derkēvica ir sieviešu koru kustības izveidotāja un attīstītāja Latvijā. Viņas vadībā sieviešu kora Dzintars iegūtā Grand Prix Bēlas Bartoka starptautiskajā konkursā Debrecenā 1968. gadā bija pirmā Latvijas mūziķu uzvara starptautiskā konkursā. Četrdesmit gadu vadot sieviešu kori Dzintars, A.Derkēvica ar to izcīnījusi 15 uzvaras starptautiskos koru konkursos. Viņas gandrīz 60 gadu ilgajā diriģentes darba mūžā īpaši nozīmīgs bija arī devums ar Valsts akadēmisko kori Latvija: sadarbībā ar daudziem pasaulslaveniem orķestriem, diriģentiem (M. Jansonu, K. Mazuru, K. Kondrašinu, V. Gergijevu u. c.) un solistiem iestudēts vairāk nekā simts lielformas vokāli instrumentālo darbu, kuri dziedāti uz dažādu valstu skatuvēm. Kā visdārgāko dāvanu diriģente glabāja rokas pulkstenīti, ko pasaulslavenais latviešu maestro Mariss Jansons viņai pasniedzis pēc koncerta 1986. gadā Oslo, kur viņa vadībā Verdi Rekviēmu dziedāja maestrīnas lieliski sagatavotais Valsts akadēmiskais koris.
A. Derkēvica arī rosinājusi jauna latviešu koru mūzikas repertuāra tapšanu - jaunas kora izteiksmes meklējumus. Tieši viņa izvilka dienas gaismā šobrīd mūsu pasaulslaveno komponistu Pēteri Vasku.
A. Derkēvica bijusi arī vairāku starptautisku konkursu žūriju priekšsēdētāja un goda patronese. Viņas mūža ieguldījums latviešu kora mākslā 1994. gadā godināts ar Lielo mūzikas balvu.
Vēl spilgtā atmiņā ir brīdis 2008. gada vasarā, kad koru maestrīna savā 80 gadu jubilejā no Dziesmu svētku estrādes diriģēja latviešu tautas dziesmas apdari Lokatiesi mežu gali. Neaizmirstama ir viņas staltā stāja - tā kora priekšā vienmēr izstaroja nelokāmu pārliecību un lepnumu par mūsu latvisko kultūru.
Diriģenti visvairāk aizrāva tieši grūtās, sarežģītākās partitūras. Visu mūžu viņa stāvējusi augstās mākslas ideālu un visgrūtāko uzdevumu sardzē, neredzēti augstā mākslinieciskā līmenī ceļot korus, ar kuriem strādāja, un neļaujot arī pārējiem padoties kārdinājumam iet vieglāko ceļu.
No A. Derkēvicas personības un rokām arvien strāvojis īpašs spēks: emocionāls un koncentrēts, vienmēr ļoti mērķtiecīgs un atvērts. Viņa necieta mākslotu, uzspēlētu ākstīšanos uz skatuves. Koru dalībnieki pret savu diriģenti arvien ir izjutuši milzīgu respektu, pat mazliet baidījušies viņas atklātā tiešuma. Bet komponisti, kuri rakstījuši viņas vadītajiem koriem, zina, ka diriģentes komplimenti ir jānopelna.
Atvadīšanās no diriģentes Ausmas Derkēvicas notiks Doma baznīcā piektdien, 30. decembrī, no plkst. 11, sēru dievkalpojums plkst. 12, sekos gājiens un piemiņas brīdis pie Brīvības pieminekļa. Izvadīšana I Meža kapos, pulcējoties pie ieejas plkst. 14.30.