Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) šajā sezonā jau ir vedis klausītājus muzikālos ceļojumos uz Poliju, Ungāriju, ASV un Krieviju. Dzirkstošs amerikāņu mūzikls, meksikāņu ritmi un caururbjošs LNSO pirmo vijoļu koncertmeistara Sanda Šteinberga vijoles solo vedīs Ceļojumā uz Ameriku, kas piedzīvojams tepat Lielajā ģildē igauņu diriģenta Risto Josta vadībā 6. martā plkst. 19.00.
XX gadsimta ASV klasiskās mūzikas atslēgpersonību mūzikas izlasē iekļauta viedo sengrieķu filozofu dzīrēm piederīgā L. Bernsteina Serenāde un spožā, līksmā uvertīra operetei Kandids - komponista un diriģenta mestais izaicinājums orķestra virtuozitātei -, Čārlza Aivsa kolorītās Trīs vietas Jaunanglijā un Ārona Koplenda ceļojuma piezīmes pēc Meksikā pavadītajām aizraujošajām brīvdienām El Salￃﾳn Mￃﾩxico.
Serenāde ir Leonarda Bernsteina dionīsisko dzīvesveidu apliecinošs piecdaļīgs opuss, kurā dzīru atmosfērā sastopamies ar Sokratu, Aristofanu un citiem galda runu teicējiem. Bernsteins šo skaņdarbu virknējis kā mūzikas valodā paustus paziņojumus, kas teikti mīlestības godam. Vēl tikai jāpiebilst, ka Serenāde sacerēta pēc Platona darba Dzīres. «Šis darbs piecās daļās dod vārdu septiņiem sengrieķu filozofiem. Tas saucas Serenāde, bet faktiski ir virtuozs vijoļkoncerts, kurā īpašs pārbaudījums vijolēm gan solo, gan arī orķestrī ir sinkopētie ritmi un svings. Gan es, gan LNSO to spēlēsim pirmo reizi,» stāsta skaņdarba solists Sandis Šteinbergs. Klausītāji varēs baudīt sulīgu visa lielā orķestra stīgu grupas skanējumu, kolorītas arfas pasāžas un vitālus sitaminstrumentu ritmus. Savukārt pūtēji Bernsteina sarīkotajās filozofu dzīrēs nepiedalās.
Sandis Šteinbergs ir divkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts (2004. un 2012. gadā), pieredzējis, spožs solists un saspēles partneris gan simfoniskajā, gan kamermūzikā: ilgstoši bijis orķestra Kremerata Baltica koncertmeistars, joprojām spēlē unikālajā RIX kvartetā. Taču viņš neslēpj, ka Bernsteina Serenādes ritmiski komplicētajā partitūrā, kurā svinga grūvs apvienots ar klasiskajām formām, piemēram, orķestra fugato, un ļoti daudziem asi disonējošiem intervāliem, ir daudz ko darīt. «Nav viegli. Taču - jo vairāk rokos, jo vairāk atrodu,» viņš piebilst par skaņdarba emocionālo vēstījumu. Iedziļināties Serenādes daļu nosaukumos minēto filozofu (Fedrs, Pausanijs, Aristofans, Agatons, Sokrats, Alkibiāds) idejās gan neesot iznācis, un arī Bernsteins nav papūlējies tās pārstāstīt partitūras komentāros. To kompensēs pirmskoncerta sarunas (Minsteres zālē plkst. 18.00), kuru viesa Latvijas Radio 1 redaktora, publicista Eduarda Liniņa uzmanības lokā būs Platona Dzīres, Meksikas ritmi un ASV Pilsoņu karš.